LV portāls
Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vairs nezinu, kur vērsties pēc palīdzības, bet iet atkal pie jurista atļauties nevaru. Ceru uz jūsu palīdzību šādā lietā. Man ir oficiāla darba vieta, kurā algu izmaksā, pārskaitot uz bankas kontu. Tā kā man ir arī vairāki parādi, šobrīd ar tiesu izpildītāja starpniecību man no algas katru mēnesi tiek ieturēti 50%. Tie otri 50%, ko pārskaita uz kontu, ir mani vienīgie ienākumi un iztikas līdzekļi, jo jau ilgus gadus man ir tikai šis darbs. Viss bija normāli līdz pagājušajam gadam, kad tiesu izpildītāja Aiga Augustova deva bankai rīkojumu bloķēt manu vienīgo kontu. Tas nozīmē, ka nevaru ne izņemt naudu no bankomāta, ne norēķināties veikalā, ne arī izmantot i-banku maksājumiem par pakalpojumiem.
Lai tiktu pie algas, man ar pasi jāiet uz banku. Tā kā dzīvoju laukos, kur tuvumā nav manas bankas filiāles, naudu varu izņemt tikai pilsētā, ceļanaudā tērējot 4 latus. Šīs lietas pats nezinu, tāpēc pagājušogad konsultējos ar juristu, kurš sazinājās ar Tiesu izpildītāju padomi un noskaidroja: ja, kā tas ir manā gadījumā, personai no algas jau tiek veikti visi ieturējumi Civilprocesa likuma kārtībā un alga ir vienīgais ienākuma avots, bankas kontu bloķēt nedrīkst.
Ar šādu padomu biju pie A.Augustovas, pēc diezgan lielas vārdu pārmaiņas (jo viņa uzskata, ka kontu bloķēt drīkst jebkurā gadījumā) uzrakstīju iesniegumu par konta atbloķēšanu. Par lielu pārsteigumu tas tika izdarīts. Taču pēc dažiem mēnešiem – šogad janvārī – viņa atkal nobloķēja manu kontu, lai gan man nekādi apstākļi nav mainījušies. Kad viņai zvanīju un prasīju, kādēļ tā – tiesu izpildītāja atbildēja, ka tāpēc, ka es nemaksāju savus parādus. Bet man taču jau atvelk pusi algas! Citu ienākumu nav – to redz pēc VID un bankas datiem.
Tādēļ gribu zināt, vai cilvēku, kurš parādu atmaksā saskaņā ar likumu, tiesu izpildītājs bez kāda normāla pamata patiešām drīkst nostādīt bezpalīdzīgā stāvoklī? Neapstrīdu, ka man ir parādi, bet tāpēc par tiem atdodu pusi no algas (tā nav minimālā), tomēr vai man kā parādniekam nav nekādu tiesību rīkoties ar otru algas daļu? Kur man meklēt palīdzību?
Ja parāda piedziņas lieta jau atrodas zvērināta tiesu izpildītāja pārziņā, būtiskākās atbildes par aprakstīto situāciju ir rodamas Civilprocesa likumā.
Pirmkārt, saskaņā ar minētā likuma 538.pantu, ja nepastāv izņēmums par nekavējošu izpildi, tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā. Kā izriet no tiesu izpildītājas A.Augustovas skaidrotā, konkrētajā gadījumā tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā - 2010.gada 21.jūnijā. Tātad tas ir pakļaujams izpildei, un, runājot vienkāršoti, parādniekam jārēķinās, ka tas ir vēl viens process, kurā savstarpējo attiecību ietvaros tiesības un pienākumi ir gan pašam, gan tiesu izpildītājam.
Tai skaitā Civilprocesa likuma 552.pants noteic šādus parādnieka pienākumus: pēc uzaicinājuma ierasties pie tiesu izpildītāja un sniegt paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (likuma 596.pants), kā arī paziņot par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā un papildu ienākumu avotiem.
Pārbaudot savā lietvedībā esošo piedziņas lietu, tiesu izpildītāja A.Augustova norādīja, ka viņai neesat iesniedzis oficiālu dokumentu, kas apliecinātu LV portālam iesūtītajā jautājumā ietverto informāciju par to, ka darbavietā tiek veikti ieturējumi 50% apmērā no darba algas. Lai atrisinātu sev nepatīkamo un neērto situāciju, iespēja sarūpēt un tiesu izpildītājam iesniegt dokumentus, kas apliecinātu jautājumā minētos faktus (piemēram, darba devēja izziņa par ieturējuma apmēru, bankas konta izdruka, kas atspoguļotu, ka bloķētajā kontā tiek ieskaitīta vienīgi darba alga, Valsts ieņēmuma dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa par veiktajām nodokļu iemaksām, no kuras būs redzams, ka tādas ir tikai vienā ienākumu gūšanas vietā u.c.), nav zaudēta.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome par ieturējuma apmēru no darba samaksas un tai sekojošu bankas konta bloķēšanu, paskaidroja sekojošo: darba samaksas ieturējuma apmēru noteic Civilprocesa likuma 594.pants. Līdz ar to, ja šā panta pirmajā daļā noteikto ieturējumu veic „pa tiešo” no darba devēja, zvērināts tiesu izpildītājs vairs nevar vērst piedziņu arī uz darba samaksas atlikumu, kas tiek ieskaitīts personas kontā.
Tātad – ja naudas līdzekļi, kas tiek ieskaitīti bloķētajā bankas kontā, ir darba samaksas atlikums un ja arī uz to tiek vērsta piedziņa, parādniekam jāvēršas pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu. Tajā jāapliecina, ka citi ienākumi bankas kontā netiek pārskaitīti un jālūdz noņemt apķīlājumu darba samaksas atlikumam, lai no algas netiktu ieturēts vairāk, nekā to pieļauj Civilprocesa likuma 594.pants. Iesniegumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina darba samaksas izmaksu ar pārskaitījumu uz kontu.
Tātad, kā izriet no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes paustā, strīdus situācijai ir iespējams risinājums, ja parādnieks pie tiesu izpildītāja vēršas gan ar iesniegumu, gan faktus apliecinošiem dokumentiem (tas arī sasaucas ar parādniekam likumā noteikto pienākumu sniegt piedziņas norisei nepieciešamās ziņas).
Savukārt, ja sarežģījumi rodas pēc tam, kad parādnieks ir izpildījis visu, kas vajadzīgs, bet tam neseko likumam atbilstīga tiesu izpildītāja rīcība, persona var iesniegt rakstveida sūdzību Tieslietu ministrijā par iespējamu pārkāpumu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībās vai arī vērsties tiesā pēc piekritības ar sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
