Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt zaudējumu definīcija ir dota minētā likuma 1770. pantā, t. i., ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Tādējādi zaudējumiem jābūt mantiski novērtējamiem un pamatotiem.

Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja otra puse ir pieļāvusi kādu prettiesisku rīcību, cietušajam rodas zaudējumi un pastāv tieša cēloņsakarība zaudējumu nodarīšanā (darbība vai bezdarbība).

Kamēr strīds tiek risināts pirmstiesas procesā (sarakste, pretenziju sagatavošana, informācijas meklēšana u. c.), katra puse izlieto savas tiesības atzīt otras puses pretenzijas vai tās noraidīt, savu viedokli attiecīgi pamatojot.

Nevienai pusei (civilstrīdā) līdz lietas izskatīšanai tiesā (atsauce uz prasību un paskaidrojumu sniegšanu tiesai) nav pienākuma “iegrimt” nesamērīgās sarakstēs vai vēstuļu apmaiņā ar otru pusi.

Ja esat saņēmuši kādas kredītiestādes pretenziju, Jūs sniedzat atbildi pēc būtības, t. i., to atzīstat vai neatzīstat (un paskaidrojat, kādēļ), sniedzot attiecīgus pierādījumus.

Ja kāda puse nav apmierināta ar situāciju, tad tā ir tiesīga vērsties tiesā strīda izšķiršanai (Civilprocesa likuma 1. panta 1. daļa).

Par citas personas bezatlīdzības palīdzību pretenziju sagatavošanā un informācijas meklēšanā paskaidrojam, ka šādā gadījumā (ja palīdzība ir sniegta bez atlīdzības) Jums nav radušies zaudējumi (jo tos nav iespējams novērtēt naudas izteiksmē).

Ja minētā strīda risināšanas procesā Jūs būtu algojis juristu vai zvērinātu advokātu, tad faktiski samaksātie naudas līdzekļi (kas būtu jāpierāda) būtu pietiekams pamats zaudējumu noteikšanai.

Bez šaubām, ja Jūs patstāvīgi esat veicis darbu aizstāvības nodrošināšanai un šajā periodā nevarējat veikt citu darbu un neesat guvis ienākumus (kurus varējāt gūt), Jums attiecīgie apstākļi ir japierāda.

Tādējādi pēc strīda nodošanas izskatīšanai tiesā zaudējumu apmēra pamatotību, ievērojot sacīkstes principu, izvērtēs un noteiks tiesa.