Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Situācija ir šāda: 2016. gada beigās Līvānos nopirkām dzīvokli (ierakstīts zemesgrāmatā) ļoti sliktā stāvoklī, bez ūdens skaitītāja, neskatoties uz to, ka ar bijušo saimnieku SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” (“Līvānu DZKS”) bija noslēgts apsaimniekošanas līgums. Uzzinājām, ka vēl 2012. gadā visiem Līvānu iedzīvotājiem uzstādīti digitālie ūdens skaitītāji. Līdz 2018. gadam pretenziju nebija, vēlāk saņēmām rakstiski pretenzijas no “Līvānu DZKS” par to, ka dzīvoklī neviens nav deklarēts (pretenzijas par atkritumiem un auksto ūdeni), un par dzīvokļa slikto stāvokli (karstā ūdens pilsētā sen nav, visiem uzstādīti boileri). Rakstiski atbildēju, ka dzīvoklī neviens nav deklarēts, jo mēs dzīvojam un strādājam citā vietā un dzīvoklis ir ļoti sliktā stāvoklī (tajā dzīvot nevar), remonts paredzēts 2020. gadā. 2020. gada februārī sākām remontēt dzīvokli, atkal jautājums, kad mēs deklarēsimies šajā dzīvoklī, ja nedeklarēsimies, tad tiks atslēgts ūdens vai jāuzstāda digitālais ūdens skaitītājs. Uzreiz samaksājām, bet, kad atnāca santehniķi, bija jāparaksta akts (parakstījām) un parauglīgums, kuru atteicāmies parakstīt, jo nepiekritām dažiem noteikumiem, bet noteikumus mainīt nedrīkst, jo parauglīgums ir visiem vienāds – gan dzīvokļu īpašniekiem, gan īrniekiem. Nepiekritām arī personas datu apstrādei pilnā apjomā. Līdz ar to ūdens skaitītāju neuzstādīja. Parāda par dzīvokli nav, neskatoties uz to, ka parauglīgums nav noslēgts, maksājam par ūdeni tādu pašu cenu, kāda būtu ar parauglīgumu (parauglīgumā par apmaksu pēc 25. datuma paredzēta soda nauda 0,05% par katru dienu), tikai lielākā daudzumā – pēc Līvānu domes tarifiem: 4,5 kubi uz cilvēku. Apsaimniekošanas līgums arī nav noslēgts. Kāpēc, ja uzstāda vienu skaitītāju, ir jāparaksta akts gan par uzstādīšanu, gan vēl parauglīgums? Kurš Latvijā izstrādā parauglīgums? Kāpēc mums jāsniedz pilna informācija par ģimenes sastāvu un savu dzīvi “Līvānu DZKS”? Kāpēc pretenzijas netiek izvirzītas bijušajam dzīvokļa saimniekam par ūdens skaitītāja neuzstādīšanu no 2012. gada līdz 2016. gadam? Starp citu, “Līvānu DZKS” par ūdens skaitītāju uzstādīšanu naudu neatmaksāja.
Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.2 punktu, ja nekustamajā īpašumā nav uzstādīts ūdens skaitītājs, tad pārvaldnieks aprēķina maksu par ūdeni saskaņā ar deklarēto personu vai dzīvokļu īpašnieku noteikto faktiski dzīvojošo personu skaitu atsevišķajā īpašumā. Ja faktiski dzīvojošo personu skaits nav zināms un nav nevienas deklarētās personas, aprēķinu veic kā par vienu personu (skaits). Ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam mēnesī (personai m3/mēnesī) noteikta vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem.
Saskaņā ar Līvānu novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 14 “Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Līvānu novadā” ūdens patēriņa norma – dzīvoklī ar centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju – ir 4,560 (viena iedzīvotāja ūdens patēriņš mēnesī/m3). Norēķinu kārtību regulē Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.
Līvānu novada domes saistošo noteikumu Nr. 14 73. punktā noteikts: lai saņemtu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam ir pienākums noslēgt līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.
74. punktā noteikts, ka līguma sagatavošanai līguma slēdzējs iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot šādu informāciju: fiziskām personām – personu apliecinošo dokumentu (uzrādīšanai), to pilnvarotajām personām – pilnvaru, personu apliecinošo dokumentu (uzrādīšanai).
SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” ir izstrādāti parauglīgumi par ūdensvada un kanalizācijas lietošanu, dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, dzīvojamo telpu īri. Vienmēr līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties. Ja normatīvajos aktos veiktas izmaiņas, kas būtiski groza līguma noteikumus, līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.
Ūdens skaitītājs netika uzstādīts, jo iedzīvotājs (īpašnieks) atteicās parakstīt līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu. Iedzīvotājs neizvirzīja pretenzijas par grozījumiem līgumā, līgums vienkārši netika izskatīts, tika iznīcināts, no kā var secināt, ka iedzīvotājs atteicās no pakalpojuma saņemšanas. Iedzīvotājam uz e-pastu tika nosūtīts līgums “Par komunālā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas lietošanu” izskatīšanai, bet atbildes vai pretenziju par līguma saturu vai grozījumiem nav. Pēc ūdens skaitītāja uzstādīšanas iedzīvotājam (saskaņā ar Līvānu novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 14) ir jāparaksta akts par uzstādīšanu, un līgumu nepieciešams parakstīt par pakalpojuma saņemšanu: ūdensvada un kanalizācijas lietošanu. Iedzīvotājam ir izskaidrota kārtība, kā saņemt atpakaļ samaksāto naudu par ūdens skaitītāja uzstādīšanu.
Līguma “Par komunālā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas lietošanu” 6.2. punktā noteikts, ka pakalpojuma sniedzējs veic personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā. Pasūtītājs piekrīt personas datu apstrādei, kas izriet no datu subjekta līgumsaistībām. Iedzīvotājs atteicās noslēgt līgumu par pakalpojuma saņemšanu, jo nevēlas sniegt savus datus. Bet fizisko personu datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679, kā arī normatīvie akti. Minētās regulas 5. pants nosaka datu apstrādes pamatprincipus: likumīgums, godprātība, pārredzamība, aktuālo datu apstrāde, glabāšanas ilguma ierobežojums utt.
Savukārt 6. pants nosaka datu apstrādes tiesisko pamatu: pušu starpā noslēgts līgums (vai vēlme šādu līgumu slēgt), juridiska pienākuma izpilde, apstrāde, ko veic sabiedrības interesēs vai pildot likumīgi piešķirtās pilnvaras, un pārziņa leģitīmās intereses. Iedzīvotājs (datu subjekts) bija informēts par to, ka viņa personas dati tiks izmantoti līguma noslēgšanai un rēķinu saņemšanai. Pakalpojuma sniedzējs pieprasīja informāciju, ievērojot fizisko personu datu apstrādi Latvijā un saskaņā ar Visparīgo datu aizsardzības regulu.
Saskaņā ar 09.12.2008. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.4. punktu dzīvokļu īpašnieks par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju norēķinās šādi:
17.4.1. Ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.
Iedzīvotājam (īpašniekam) arī nav noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu Latvijā, noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, tāpēc īpašniekam ir pienākums noslēgt līgumu. Īpašniekam ir pienākums sniegt informāciju pārvaldniekam, cik personu ir deklarētas īpašumā, jo tas skar atkritumu maksājumus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
