Uz nekustamo īpašumu nodibināts dzīvokļa lietojuma tiesības apgrūtinājums, kas paredz tiesības dzīvokli lietot līdz mūža galam, ja dzīvokļa lietotājs no tiesībām neatsakās, ir spēkā līdz dzīvokļa lietotāja nāvei. Jāņem vērā, ka, pastāvot šādam apgrūtinājumam, īpašnieka tiesības lietot savu īpašumu ir uzskatāmas par izņēmumu, nevis normu: ja nav pretēju noteikumu, īpašnieks nedrīkst pats izmantot dzīvošanai dzīvokli, kas nodots dzīvokļa tiesības izlietotājam (sk. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 128. lpp.).

Dzīvokļa lietojuma tiesības atkarībā no līgumā ietvertajiem noteikumiem var būt bezatlīdzības vai atlīdzības. Piemēram, dzīvokļa lietojuma tiesību pamatā var būt dāvinājuma līgumā noteikts uzlikums, paredzot, ka dzīvokļa lietotājs savas tiesības izlieto bez maksas. Ja līgumā šāds atvieglojums dzīvokļa lietotājam nav ietverts, jāievēro, ka Civillikuma 1230. pants noteic: izdevumi par dzīvoklim nepieciešamiem izlabojumiem un citas nastas jānes dzīvokļa tiesības izlietotājam. Proti, dzīvokļa lietotājam jāmaksā, piemēram, par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

Par dzīvokļa īpašniekam nodarītajiem zaudējumiem dzīvokļa lietotājs atbild uz vispārējiem pamatiem – saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.