Ja Jūs būsiet darba attiecībās un Jums būs piešķirts grūtniecības atvaļinājums, tad Jums būs tiesības uz maternitātes pabalstu.

Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka vidējo iemaksu algu pabalstiem aprēķina no ienākumiem 12 kalendāro mēnešu periodā, šo periodu beidzot 2 mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Piemēram, ja grūtniecības atvaļinājums sākas 2020. gada augustā, tad vidējo algu aprēķinās no ienākumiem 12 mēnešu periodā no 2019. gada jūnija līdz 2020. gada maijam.

Ja Jums jāatgriežas darbā jūnijā un grūtniecības atvaļinājums sāksies augustā, tad maternitātes pabalstam šie divi mēneši netiks ņemti vērā. Savukārt vecāku pabalstam tiks ņemti vērā arī šie divi mēneši.

Likuma 31. panta otrās daļas 2. punktā ir noteikts, ka vidējo iemaksu algu maternitātes (vecāku, slimības) pabalstam par citu 12 kalendāro mēnešu periodu var aprēķināt tikai tādā gadījumā, ja visā šajā periodā persona ir atradusies bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumos vai tai bijusi pārejoša darba nespēja.

Ja sieviete visā 32 mēnešu periodā ir bijusi ar bērnu dzimšanu saistītos atvaļinājumos, tad VSAA piemēro tiesu praksi un vidējo iemaksu algu maternitātes, vecāku un slimības pabalstiem aprēķina no viņas ienākumiem, kurus tā guvusi pirms visiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu:

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 14.12.2018. spriedumā lietā Nr. A420176716, SKA-668/2018 norādīja, ka turpmāk gadījumos, kad sieviete nepārtraukti atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumos vai viņai bijusi noteikta pārejoša darbnespēja vairāk nekā 32 vai 39 mēnešus pēc kārtas, vidējo iemaksu algu slimības, maternitātes un vecāku pabalstam jāaprēķina, neievērojot likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (likuma) 31. panta otrās daļas 2. punktā noteikto 32 vai 39 mēnešu ierobežojumu.

Tātad tiesa savā atzinumā iestājās par to, ka šādās situācijās vidējā alga nevar tikt noteikta 40% (70%) apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās algas, bet gan tā ir aprēķināma no personas ienākumiem, kurus tā guvusi pirms visiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu.

Savukārt, ja vidējās iemaksu algas aprēķināšanai noteiktajā 12 kalendāro mēnešu perioda daļā personai ir reģistrēti darba ienākumi un daļā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, tad vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta no darba ienākumiem, neieskaitot kalendāro dienu skaitā bērna kopšanas atvaļinājuma kalendārās dienas.

Ja vidējās iemaksu algas aprēķināšanai noteiktajā 12 kalendāro mēnešu perioda daļā personai ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, bet daļā – bezalgas atvaļinājums, tad vidējā iemaksu alga par bezalgas atvaļinājuma laiku vecāku pabalstam tiks noteikta  40% apmērā no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas 2018. gadam, neieskaitot kalendāro dienu skaitā bērna kopšanas atvaļinājuma kalendārās dienas.

Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.⁶ panta 4. daļā ir noteikts: ja sievietei, kurai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks nekā vecāku pabalsts, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.