E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19697
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Vai var apgriezt tūjas, kas noēno dzīvokli

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
01. aprīlī, 2020
Edgars

Iegādājos daudzdzīvokļu jaunbūvē pirmā stāva dzīvokli (Ogrē), pretī dzīvojamās telpas panorāmas logiem, aptuveni 0,5–1,0 m attālumā no logiem un ēkas pamatiem, aug četras 3–4 m garas Rietumu tūjas. Ņemot vērā, ka minētās tūjas ļoti būtiski ietekmē insolāciju un skatu pa dzīvojamās telpas logu, vērsos pie ēkas apsaimniekotājiem ar lūgumu rast risinājumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nogriezt minētās tūjas, ko apsaimniekotājs kategoriski atteicās darīt. Viņš piedāvāja, lai es par saviem līdzekļiem nogrieztu dažus zarus, kas, iespējams, uzlabotu saules gaismas iekļūšanu. Vai apsaimniekotājs rīkojās atbilstoši likumdošanai, un vai tik tiešām nav nekādu iespēju nogriezt minētās tūjas? Šobrīd pa milzīgo panorāmas logu kaut ko var redzēt labi ja 20% apmērā. Savākt iedzīvotāju parakstus un iesniegt pašvaldībā iesniegumu ir faktiski nereāli, jo lielākā daļa dzīvokļu šajā mājā pieder apsaimniekotājam vai ar viņu saistītām personām un balsošanas rezultāti lielākoties ir atkarīgi no apsaimniekotāja. Vai tik tiešām vienīgais variants ir vērsties tiesā? Ja tiek saņemta pašvaldības atļauja nogriezt minētās tūjas, kuram par to jāmaksā un vai to var veikt pašrocīgi?

A
atbild:
03. aprīlī, 2020
Inese Helmane
LV portāls

Koku ciršanu ārpus meža zemes Ogres novada administratīvajā teritorijā nosaka Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un “Ogres novada apstādījumu apsaimniekošanas noteikumi”.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 4. punktā teikts: attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

  • pilsētas un ciema teritorijā;
  • īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
  • teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;
  • parkā;
  • kapsētā;
  • alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
  • gar valsts un pašvaldību ceļiem;
  • virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni.

Savukārt šo noteikumu 5. punkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

  • augļu kokus;
  • kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
  • kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
  • kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
  • kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
  • dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

Civillikumā (1067.–1072. pants) noteikts, ka jebkurai rīcībai ar kopīpašumu ir nepieciešama visu īpašnieku piekrišana. To paredz arī Dzīvokļu īpašuma likuma 16. pants “Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence”.

Tātad, ja zeme ir kopīpašums, nepieciešama 100% piekrišana no visiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem par koku nociršanu. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 12. punkts paredz: lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu.

Arī Ogres novada apstādījumu apsaimniekošanas noteikumu 10. punkts paredz: koku ciršanu, koku zaru un vainagu apzāģēšanu, kā arī publiskajos apstādījumos augošo krūmu ciršanu atļauts veikt tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas, izņemot noteikumu 16. punktā minētajā gadījumā. Lai saņemtu koku ciršanas atļauju, atbildīgā persona iesniedz iesniegumu Ogres novada pašvaldībā vai attiecīgajā pagasta pārvaldē. Lēmumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā pieņem Ogres novada pašvaldības Komunālās nodaļas vides speciālists, bet pārējos pagastos – attiecīgās pārvaldes vadītājs Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” noteiktajā kārtībā.

Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nosaka: ja kokam vajadzīga vainaga kopšana vai zaru apzāģēšana, tad atbilstoši noteikumiem to dara profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā. Tāda pati prasība noteikta arī Ogres novada apstādījumu apsaimniekošanas noteikumos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas