Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Kā noteikts Augstākās tiesas Senāta 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

Ja pilngadīgs bērns mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā, nestrādā un negūst ienākumus, līdz ar to viņš nespēj sevi apgādāt, tad viņam ir tiesības uz uzturlīdzekļu saņemšanu no savu vecāku puses. Ja puses nevar vienoties par uzturlīdzekļu apmēru vai citiem nosacījumiem, bērns var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tiesai šādā gadījumā jāvērtē bērna reālās vajadzības un jānosaka uzturam nepieciešamā ikmēneša summa, kuru ņemt vērā, nosakot summu, kas būtu jādod katram vecākam atkarībā no viņa iespējām.

Kā atzīts judikatūrā, uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai tiesai jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, jāizvērtē katra vecāka mantas stāvoklis un spēja tādu summu segt, jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu summa proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim un ieguldījumam bērna uzturēšanai (Augstākās tiesas Senāta spriedumi lietās SKC1068/2012; SKC-1024/2012; SKC-1391/2012; SKC-1459/2014).

Tātad arī tiesa, nosakot bērna uzturam nepieciešamo piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, papildus ņem vērā apstākli, ka uzturlīdzekļu izmaksai bērnam jābūt samērīgai un atbilstošai vecāku materiālajām iespējām. Šādā gadījumā ir ņemami vērā ne tikai vecāku regulārie ikmēneša ienākumi, bet arī īpašumi, no kuriem iespējams iegūt papildu ienākumus.

Ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļi ir periodiskie maksājumi, kas parasti ir veicami ilgstošā laika posmā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada tiesu prakses apkopojumā “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērniem” norādīts: vērtējot vecāku mantisko stāvokli, ir būtiski konstatēt ne tikai konkrētās personas mantisko stāvokli lietas izskatīšanas brīdī, bet arī tā faktisko iespēju nopelnīt jeb darbaspējas, kas ietver vecumu, izglītību, darba pieredzi, veselības stāvokli un citus personību raksturojošos faktus.