Civillikums paredz, ka vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķā aizgādība. Tātad, lai nodibinātu viena vecāka aizgādību, vecākiem ir iespēja vienoties un šo lēmumu nostiprināt pie zvērināta notāra. Ja vienoties nav iespējams, vienam no vecākiem ir jāceļ prasība tiesā par atsevišķās aizgādības noteikšanu.

Taču būtiski uzsvērt, ka atsevišķā aizgādība neatņem aizgādības tiesības, bet tikai palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķās aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķā aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada apkopojumā “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” ir secināts: “Likums nenosaka prioritāti viena vai otra dzimuma vecākam attiecībā uz atsevišķās aizgādības noteikšanu pār bērnu. Tikai izvērtējot bērna psiholoģisko un emocionālo saikni ar katru no vecākiem un katra vecāka spējas un vēlmi nodrošināt bērna interesēm atbilstošus apstākļus un audzināšanu, ir pieņemams spriedums par atsevišķās aizgādības tiesību piešķiršanu vienam no bērna vecākiem. [..] Tiesas, lemjot jautājumu par atsevišķās aizgādības nodibināšanu, ņem vērā lietas faktiskos apstākļus, tas ir, pie kura no vecākiem bērns dzīvo prasības celšanas brīdī un kurš no vecākiem īsteno bērna ikdienas aizgādību. Attiecīgi tam vecākam, kurš īsteno bērna ikdienas aizgādību, ir piešķirama atsevišķā aizgādība pār bērnu, otram vecākam ir saskarsmes tiesība ar bērnu.”

Bērna tēvam ir tiesības uz saskarsmi ar bērnu. Nereti šādās situācijās tiek piemirsts, ka tās ir arī paša bērna tiesības uz saskarsmi ar savu tēvu.

Civillikuma 181. pants noteic: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”

Ja šīs tiesības tiek liegtas, bērna tēvam ir iespēja uzsākt savu un sava bērna tiesību aizsardzību tiesā. Parasti šādus strīdus risina pēc bērna dzīvesvietas, tātad bērna tēvam būtu jāsniedz prasība Latvijas tiesā par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, izprasot bāriņtiesas atzinumu (Civillikuma 182. pants).

Lai strīds nenonāktu tik tālu, vēlams rast kompromisu un iespēju bērnam uzturēt kontaktu ar tēvu, piemēram, regulāri sazvanoties, izmantojot internetu, nosūtot fotogrāfijas no svarīgiem dzīves notikumiem u. tml. Civillikums arī noteic, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.