LV portālā ir pieejams plašāks skaidrojums par jautājumu, vai un kādos gadījumos bērna tēvs var atņemt mātei bērnu.

Katrā ziņā, ja starp vecākiem ir strīds par bērna aizgādību un dzīvesvietas noteikšanu, tas jāizšķir tiesā, vienai no pusēm ceļot prasību par atsevišķas aizgādības un/vai bērna dzīvesvietas noteikšanu pie viņa. Izšķirot šāda rakstura strīdu, primāras ir bērna intereses. Tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem un citi apstākļi). Ja bērns aug drošā, tīrā un psiholoģiski labvēlīgā vidē, tiek aprūpēts un mīlēts, trūkums un nepieciešamība veikt dzīvesvietā kosmētisko remontu nevar būt iemesls, lai “atņemtu” bērnu un būtiski mainītu viņa ierasto vidi, par dzīvesvietas valsti nemaz nerunājot.

Jāuzsver, ka aizgādības tiesības vecākiem bez nopietna iemesla neatņem. Civillikuma 200. pantā ir noteikts, ka atņemt aizgādības tiesības kādam no vecākiem pavisam var tikai tad, ja viņa vainas dēļ ir apdraudēta bērna veselība un dzīvība vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

Atkarībā no situācijas, iespējams, par savu un bērna tiesību labāko aizsardzību ir vērts konsultēties ar zvērinātu advokātu.