No 2019. gada 1. janvāra spēkā ir jauni noteikumi, kas kredīta devējiem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem paredz prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku novērtēšanai, iekšējās kontroles sistēmai un tās izveidei, klientu izpētei un veikto darījumu uzraudzībai.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 705 mērķis ir nodrošināt, ka kredīta devēji un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kuriem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izsniedzis speciālu atļauju (licenci), efektīvi veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, lai mazinātu NILLTF riskus kredīta devēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju darbībā.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 47. panta ceturtajai daļai.

Noteikumi sastāv no astoņām nodaļām un četrām apakšnodaļām, un tie nosaka:

• prasības risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai;
• NILLTF riskus patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanā;
• klientu izpētes kārtību un prasības;
• klientu padziļinātās izpētes minimālo apjomu;
• darījumu uzraudzību;
• tehnoloģisko risinājumu ieviešanas un pilnveidošanas prasības.

Noteikumi uzliek pienākumu kredīta devējam un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam veikt individuālu riska novērtējumu. Lai piešķirtu klientam atbilstošu riska līmeni, ņem vērā:

• valsts un ģeogrāfisko risku;
• risku, ko rada klienta juridiskā forma un klienta saimnieciskā, profesionālā vai personiskā darbība;
• risku, ko rada klienta izmantotie produkti vai pakalpojumi, un veidu, kādā klients šos pakalpojumus un produktus iegūst un izmanto, kā arī citus apstākļus, kas var ietekmēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku.

Tas nozīmē: kad risks ir identificēts, ir jāveic tā novērtēšana, lai varētu izveidot riska līmenim atbilstošu tā pārvaldīšanas mehānismu.

Darījumu uzraudzībai noteikumu 47. punktā tiek prasīts, lai kredīta devējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka maksājumu sliekšņus noteiktā laikposmā, kurus pārsniedzot tiek uzskatīts, ka klienta uzvedība ir netipiska.

Šo noteikumu 47. punktā minētos maksājumu sliekšņus diferencē atkarībā no klientiem pieejamās maksimālās aizdevuma summas, termiņa un darījumu regularitātes saistībā ar šo noteikumu 50. punktā minētajiem apstākļiem.

Noteikumu 50. punktā noteikts, ka kredīta devējs darījumu uzraudzības ietvaros noskaidro, vai:

50.1. klients veic atmaksu skaidrā naudā, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 47. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

50.2. klienta vietā atmaksu veic trešā persona, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 47. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

50.3. tiek veikta pārmaksa, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 47. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

50.4. klients vai trešā persona, veicot maksājumu, cenšas izvairīties no šo noteikumu 47. punktā minētajiem maksājumu sliekšņiem.

No stingri reklamentātajām normām izriet, ka kredīta devējs ne tikai drīkst prasīt naudas izcelmes apliecinājumu, bet viņam tas ir jādara.

Turklāt vēl noteikumi paredz, ka ne retāk kā reizi 12 kalendāra mēnešos kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz klientiem, kuriem pēdējo 12 kalendāra mēnešu laikā ir veikta padziļinātā izpēte, pārliecinās, vai nav mainījušies klientam identificētie risku paaugstinošie faktori un noteiktais riska līmenis un vai klienta veiktie darījumi nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, un nodrošina, ka to rīcībā ir aktuāla informācija, kas raksturo klienta saimniecisko vai profesionālo darbību.