Saskaņā ar Pilsonības likumu dubultā pilsonība ir personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

Minētā likuma 9. pants paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis:

• citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
• citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību;
• Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
• tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;
• 1., 2., 3. un 4. punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta (MK) atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm (MK lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams);
• automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā sniegtajai informācijai Latvijai šobrīd nav noslēgts neviens līgums ar kādu citu – iepriekš neminētu (Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai NATO dalībvalsts) – valsti par dubultās pilsonības atzīšanu.

Proti, tas nozīmē, ka Krievijas pilsonis vienlaikus nevar būt arī Latvijas pilsonis. Ja pilngadīgs Latvijas pilsonis tomēr ir kļuvis par tādas valsts pilsoni, ar kuru nav pieļauta dubultpilsonības izveidošanās, personas pienākums ir 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

Pastāv izņēmumi, bet to ir ļoti maz, un, kā jau iepriekš minēts, atļauju šādos gadījumos izsniedz MK. Lai iegūtu dubultpilsonību ar valsti, ar kuru nav noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu, jābūt svarīgām Latvijas kā valsts interesēm. Kā piemēru var minēt barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību (gan Latvijas, gan Krievijas). Jānorāda, ka arī šo lūgumu sākotnēji, 2015. gadā, valdība noraidīja un šis lēmums tika mainīts tikai pēc diviem gadiem.

Papildus norādām, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 190.³ pants par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu PMLP teritoriālajām nodaļām paredz naudas soda uzlikšanu no 15 līdz 35 eiro.

Tāpat jānorāda, ka Pilsonības likuma 24. pantā paredzēta iespēja Latvijas pilsonību atņemt, proti, ja persona ieguvusi citas valsts pilsonību, neiesniedzot minētā likuma 23. panta otrajā un trešajā daļā minēto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, un nav zaudējusi Latvijas pilsonību vai ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku, Latvijas pilsonību personai atņem.

Ja esat Krievijas pilsonis, bet Jūsu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, Jums ir tiesības Latvijas pilsonību iegūt naturalizācijas kārtībā. Proti, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt personu:

• kura sasniegusi 15 gadu vecumu;
• kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gadā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas);
• kura prot latviešu valodu, zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus, zina valsts himnas tekstu, Latvijas vēstures un kultūras pamatus;
• kurai ir legāls iztikas avots;
• kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmusi iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet nepilsonis vai bezvalstnieks – apliecinājumu, ka viņš nav citas valsts pilsonis (šīs prasības neattiecas uz personām, kurām Latvijā piešķirts bēgļa statuss).

PMLP mājaslapā norādīts, ka pēc iesnieguma un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas personai:

• jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaude vai jāiesniedz dokuments, kas apliecina tiesības uz atbrīvojumu no kādas pārbaudes;
• jāiesniedz paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības vai arī jāsaņem iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauja, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošs dokuments (legalizēts ar tulkojumu latviešu valodā). Savukārt persona ir tiesīga saglabāt attiecīgās valsts pilsonību, ja Latvijas pilsonībā uzņem Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoni, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes pilsoni vai tādas valsts pilsoni, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (taču, kā iepriekš jau minēts, šādus līgumus pašlaik Latvija nav noslēgusi);
• jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai (solījuma došanas un parakstīšanas procedūru reglamentē MK noteikumi Nr. 1315 “Kārtība, kādā personas svinīgā ceremonijā dod un paraksta solījumu par uzticību Latvijas Republikai”).

Informācija par dokumentu legalizāciju atrodama šeit.

Dokumentus var iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, savukārt papildu jautājumu un neskaidrību gadījumā informāciju var iegūt, rakstot uz PMLP e-pastu pskn@pmlp.gov.lv vai np@pmlp.gov.lv vai arī darba dienās zvanot pa tālruni +371 67209400.