Uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt. “No vienas puses, uzturlīdzekļi nedrīkst būt zemāki par likumā noteikto minimumu. Tomēr nekur nav teikts, ka uzturlīdzekļiem jābūt tikai naudā. Tie var būt saņemami arī citādi, piemēram, tiesību vai labumu veidā,” secina zvērināta advokāte Dana Rone.

Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā ir noteikts, kas ietilpst uzturlīdzekļos, un tas ir: ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana, tāpat garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

“Ja kādu no šīm pozīcijām var dot “graudā” un ja var noteikt šāda devuma vērtību, tad varētu būt arī finansiāli mazāki uzturlīdzekļi. Piemēram, tēvs nodrošina, ka bērni bez maksas var dzīvot viņa dzīvoklī. Līdz ar to tiek dots uzturs faktiski īres maksas vērtībā. Ja tēvs apmaksā arī komunālos pakalpojumus par šādu dzīvokli, tad uzturs ir vēl lielāks, klāt skaitot arī komunālo pakalpojumu lielumu. Tādējādi naudas pārskaitījums varētu būt arī mazāks,” pieļauj zvērināta advokāte.

Tomēr no jautājumā sniegtā situācijas apraksta nevar pateikt, vai šajā gadījumā var tā rīkoties.

“Tas vien, ka vecāks bērnus ņem pie sevis darba dienās, vēl nenozīmē, ka uzturlīdzekļi var būt zemāki. Te jāuzdod jautājums, kura uzturlīdzekļu pozīcija kļūst zemāka tikai tāpēc, ka bērni darba dienās ir pie otra vecāka. Visdrīzāk tas ir tikai ēdiens, turklāt salīdzinoši mazā apmērā,” spriež D. Rone. Pēc zvērinātas advokātes teiktā, ir jāvērtē, vai runa ir tikai par palikšanu darba dienās vai arī par būtisku tēriņu pārņemšanu. Vai bērnu mātei, kas īsteno ikdienas aizgādību, būtiski mazinās izdevumi par bērnu aprūpi, kas aptver ne tikai ēdienu, bet arī mājokļa nodrošināšanu un apsaimniekošanas izdevumus, higiēnas piederumus, regulāru veselības aprūpi, bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešamo aktivitāšu un vides nodrošināšanu un citas vajadzības? Daļai šo izdevumu pozīciju ikmēneša maksājumi nemainās, ja bērni dažas dienas pavada pie otra vecāka.

Jāuzsver, ka tā vecāka, pie kā bērni ikdienā dzīvo, materiālo ieguldījumu precīzi nav iespējams izmērīt, jo ikdienā nepieciešamie tēriņi, audzinot bērnus, var būt neprognozējami un mainīties. Tiesu praksē tiek pieņemts, ka valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katru mēnesi neatkarīgi no spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nodrošina tikai bērna pamatvajadzības, bet tam vecākam, pie kura dzīvo nepilngadīgais bērns, ir objektīvi lielāki izdevumi bērna uzturēšanai nekā vecākam, pie kura bērns ikdienā nedzīvo.

“Katrā ziņā viesošanās darba dienās nav tāda darbība, kas automātiski samazinātu uzturlīdzekļus. Drīzāk ir jānovērtē visi bērna vajadzību tēriņi un tad jāaprēķina, vai tie kļūst mazāki tikai tāpēc, ka bērni darba dienās arī viesojas pie tēva,” skaidro D. Rone.

Vienošanās ir atslēgvārds. Jo gadījumā, ja bērna māte šādam risinājumam nepiekrīt, strīds būtu jāizšķir tiesā, kas ņems vērā Ministru kabineta noteikto uzturlīdzekļu minimālo apmēru naudas izteiksmē. Tas nozīmē, ka, izšķirot strīdu par uzturlīdzekļiem tiesā, tā apmērs neatkarīgi no jebkādiem apstākļiem būs ne mazāks par Ministru kabineta noteikto, proti, vismaz 2 x 129 eiro jeb 258 eiro mēnesī.