Nodokļu administrācija (šajā gadījumā pašvaldība), iekasējot valsts ar likumu noteikto nodokli, ņem vērā publiski pieejamos reģistros izdarītos ierakstus, tātad aprēķina nekustamā īpašuma nodokli un paziņo to personai, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks.

Situācijas izklāstā ir norādīts, ka nodokli samaksā citas personas, kas nav nokārtojušas mantojuma lietas, bet nav pateikts, vai Jūs esat tās nokārtojis un pieņēmis mantojumu.

Īpašuma pāreju regulē Civillikums (CL), tā 1034. pants noteic: “Ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem.” Tātad atbilstoši CL 1034. pantam īpašuma tiesība uz mantinieku, kurš mantojumu pieņēmis, ar atpakaļejošu spēku pāriet no mantojuma atklāšanās dienas.

Un atbilstoši Civillikuma 701. un 705. pantam mantinieki pārņem ne tikai mirušā īpašumu, bet arī visas viņa tiesības un saistības, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa parādus.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pants (“Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās”) paredz, ka nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās. 

Vienlaikus nodokļa maksātājam likumā ir noteikts pienākums rakstveidā informēt pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ja tiek iegūts tiesiskais valdījums uz nekustamo īpašumu, – viena mēneša laikā no valdījuma tiesību rašanās dienas. 

Tātad mantiniekam, kad viņš saņem mantojuma apliecību, mēneša laikā jāreģistrējas kā jaunajam tiesiskajam valdītājam.

Jūs jautājumā izklāstītajā situācijā neesat arī norādījis, vai esat izpildījis šo likumā noteikto pienākumu, kas ir svarīgi pašvaldībai nodokļa administrēšanā. Līdz ar to, ja ir neskaidrības par nodokļa maksāšanu, jāsazinās ar pašvaldību.