Civillikuma 1091. pants vispārēji noteic, ka ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemesgabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi. Ietaisīt logus uz blakus zemesgabala pusi jau pastāvošās sienās, kas stāv pie pašas robežas vai tuvāk par četriem metriem no robežas, drīkst tikai ar īpašnieka kaimiņa zemesgrāmatā ierakstītu piekrišanu, nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45^o leņķī. Konkrētākas prasības ēkas novietnei attiecībā pret īpašuma robežu parasti tiek iekļautas arī vietējās pašvaldības apbūves noteikumos.

Likums pieļauj atkāpes no šīm prasībām, ja ir saņemta kaimiņa piekrišana. Šādu piekrišanu saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 9. punktu var noformēt būvprojekta ģenerālplānā (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemesgabalam) vai atsevišķā dokumentā, piemēram, vienošanās līgumā, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētajam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu. Līdz ar to servitūta nodibināšana, piemēram, gaismas tiesības, atbilstoši Civillikuma 1172. pantam nav vienīgais tiesiskais risinājums būvniecības procesā, ja ēka uzbūvēta pārāk tuvu kaimiņa robežai.

Konkrētās tiesiskās sekas, kas radīsies līdzējiem sakarā ar servitūta nodibināšanu, ir jāparedz attiecīgajā līgumā, ņemot vērā to, ka atbilstoši Civillikuma 1139. pantam katram, kam pieder servitūta tiesības, jāizlieto tā taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesības. Savukārt 1140. pants paredz, ka kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus: viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesības nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets. Tā kā servitūta tiesības iespējams nodibināt arī ar tiesas spriedumu, tad gadījumā, ja kaimiņš nepiekrīt servitūtam, pastāv iespēja tās nodibināt prasības kārtībā. Vienlaikus jāatceras, ka līdz brīdim, kamēr strīda jautājums netiks atrisināts likumā noteiktajā kārtībā, ēkas nodošana ekspluatācijā nebūs iespējama.