Fizisko personu personas datu (fotoattēls) apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/649 un Latvijas Republikas nacionālie tiesību akti. Sākotnēji vērtējams, uz kāda tiesiska pamata un kādā nolūkā (datu apstrādes mērķis) portāls ir veicis Jūsu personas datu apstrādi (publiskojis Jūsu fotoattēlu). Datu apstrādes tiesiskie pamati ir noteikti regulas 6. pantā.

Jāatzīmē, ka regula paredz arī izņēmumus (85. pants), kad minēto regulu (izņemot tās 5. pantu) nepiemēro. Šāds izņēmums ir personas datu apstrāde vārda un informācijas brīvības nodrošināšanas nolūkā.

Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pants noteic, ka:

(1) Personai ir tiesības apstrādāt datus akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses.

(2) Apstrādājot datus žurnālistikas vajadzībām, datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami visi šādi nosacījumi:

1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) datu regulas noteikumu ievērošana liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Tādējādi, lai vērtētu, vai attiecīgais portāls ir pārkāpis regulas un likuma normas, ir jākonstatē Jūsu personas datu apstrāde tieši žurnālistikas nolūkā (saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību) un tas, ka šī informācija ir publiskota sabiedrības interesēs.

Ja minētie priekšnosacījumi nav ievēroti, portāls ir pārkāpis regulas un likuma normas un tas ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Papildus paskaidrojam, ka regulas 5. pants, no kura ievērošanas nav atbrīvoti arī plašsaziņas līdzekļi, kas veic apstrādi žurnālistikas nolūkā, noteic, ka:

Fizisko personu datu apstrāde ir jāveic:

• likumīgi, godprātīgi un pārredzamā veidā;
• apstrādājot datus tikai tādā nolūkā, kādam tie ievākti;
• ievērojot datu apstrādes minimizēšanas principu;
• u. c.

Tādējādi saskaņā ar Datu valsts inspekcijas atziņām persona, kuras pamattiesības un pamatbrīvības ir aizskartas, sākotnēji vēršas pie datu apstrādes pārziņa ar prasību pārtraukt datu apstrādi.
Jautājuma kontekstā konstatējams, ka Jūs esat izlietojusi minētās tiesības (pienākumu) un pieprasījusi portālam pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi, uz ko portāls nav sniedzis Jums atbildi regulā noteiktajā termiņā (30 dienu laikā), kā arī nav apmierinājis Jūsu prasījumu.

No minētā pirmšķietami secināms, ka portāls ir pieļāvis pārkāpumu personas datu apstrādē, arī nav atbildējis pēc būtības datu subjektam uz tā pieprasījumu.

Ņemot vērā minēto, Jums ir tiesības vērsties uzraudzības iestādē – Datu valsts inspekcijā – ar iesniegumu par Jūsu personas datu apstrādi (norādot situācijas faktiskos apstākļus un pierādījumus, arī par savu rīcību – pieprasījumu dzēst fotoattēlu). Iesnieguma veidlapa ir atrodama Datu valsts inspekcijas mājaslapā.