Saskaņā ar Augstākās tiesas atziņu, vērtējot, vai ir notikusi patvaļīga būvniecība, vispirms (ja par to ir strīds) jāpārbauda, vai konkrētie darbi vispār pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam. Tikai tad, kad ir noskaidrots, ka konkrēta veida darbi pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam, pārbaudāms, vai un kāda būvniecības dokumentācija bija jāsaņem attiecīgo darbu veikšanai. Pēc tam, kad gūta pārliecība, ka veiktie darbi pakļaujas būvniecību regulējošajām prasībām un šīs prasības nepamatoti nav ievērotas, iespējams pievērsties jautājumam, kā pašreizējām tiesību normu prasībām risināms jautājums par patvaļīgās būvniecības novēršanu [Augstākās tiesas 29.05.2019. spriedums Nr. SKA-214/2019 (A420244615)].

Ekonomikas ministrija sniedz šādu skaidrojumu par māju ceļu izbūvi.

Būvniecības likuma 1. panta pirmā daļa nosaka, kas ir būvdarbi (būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu) un būve (ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni)). Tādējādi saskaņā ar iepriekš minēto māju ceļa izbūve ir klasificējama kā būve un būvdarbi.

Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” (turpmāk – BKN) nosaka būvju klasifikāciju pēc lietošanas veida (būvei būvniecības procesā paredzētā un būvniecības dokumentos noteiktā būves dominējošā izmantošana).

No minētā regulējuma izriet, ka māju ceļa izbūve pēc lietošanas veida ir klasificējama kā inženierbūve (inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēku pazīmju, BKN pielikuma 126. punkts), kurai atbilstoši BKN pielikumam tiek piešķirts kods 21120102, nosaukums “Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu” un tās skaidrojums – “ielas, ceļi un laukumi ar grants, smilts, šķembu, izdedžu, gumijas, tenisita vai citu līdzīgu materiālu mīksto segumu”.

Secīgi ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 1. pielikumu tiek noteikts būvju un inženierbūvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Līdz ar to “māju ceļš, kā arī pieslēgums esošajam ielu tīklam (piebrauktuve vai iebrauktuve), izņemot valsts autoceļu” klasificējams kā 1. grupas inženierbūve un būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 71.–72. punkts:

71. Ierosinot pirmās grupas jauna māju ceļa būvniecību, kā arī esoša māju ceļa pārbūvi vai nojaukšanu, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:

71.1. aizpildītu paskaidrojuma raksta I daļu;

71.2. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta informācija par plānoto būvniecību, tai skaitā par būvdarbu veikšanas paņēmieniem un tehnoloģijām, pielietotajiem materiāliem un pasākumiem ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, ja tādi nepieciešami;

71.3. grafiskos dokumentus:

71.3.1. māju ceļa vizuālo risinājumu uz derīga topogrāfiskā plāna (M 1:500) pilsētās un ciemos, izņemot gadījumu, ja māju ceļš tiek nojaukts;

71.3.2. jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā – novietnes plānu atbilstošā mērogā (M 1:500), kurā norādīts paredzētā māju ceļa novietojums zemes gabalā un tā izmēri, uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz instrumentāli uzmērīta zemes gabala robežu plāna;

71.3.3. nojaukšanas gadījumā – situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250, M 1:500 vai M 1:1000) uz zemes robežu plāna, kurā norādīts nojaucamais māju ceļš;

71.4. saskaņojumus ar:

71.4.1. zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks;

71.4.2. trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas;

71.5. tehniskos vai īpašos noteikumus, ja to nosaka normatīvie akti;

71.6. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus vai citu personu atļaujas vai saskaņojumus.

Ministrijai nav informācijas par iesniegumā minēto gadījumu un lietas faktiskajiem apstākļiem, piemēram, vai nav nodarīts kaitējums un aizskartas trešo personu tiesības vai Aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas, tāpēc sniegtais skaidrojums ir vispārīgs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ministrija vērtē kā pamatotu būvvaldes rīcību gadījumā, kad tiek konstatēta patvaļīga būvniecība (skat. Būvniecības likuma 18. pantu), jo personai saskaņā ar būvniecības tiesisko regulējumu, lai veiktu māju ceļa izbūvi, bija nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot Paskaidrojuma raksta I daļu.