Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka skaidro, ko visiem vienādi paredz likums:

“Valsts sociālo pabalstu likuma 6. panta otrās daļas 2. punkts paredz nosacījumus ģimenes valsts pabalsta izmaksai pēc bērna 15 gadu vecuma sasniegšanas. Proti, ir noteikts, ka pabalstu turpina maksāt, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā.

Tātad likumdevējs noteicis trīs kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek piešķirts un izmaksāts ģimenes valsts pabalsts pēc bērna 15 gadu vecuma.

Viens no tiem ir izglītības iestāde, kurā bērns mācās. Pēc būtības noteicošās ir izglītības programmas, kuras bērns apgūst, mācoties noteiktā izglītības iestādē.

Vispārizglītojošās izglītības programmas īsteno vidusskolās vai ģimnāzijās. Savukārt profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, ir profesionālās pamatskolas, arodskolas, profesionālās vidusskolas, tehnikumi, arī koledžas (attiecībā uz koledžām jāmin, ka ģimenes valsts pabalstu maksā tikai gadījumos, ja bērns šajā mācību iestādē apgūst profesionālās izglītības programmu).

Ja bērns turpina izglītoties, apgūstot augstāko izglītību koledžā vai augstskolā, ģimenes valsts pabalstu nepiešķir.

Informāciju par bērnu (mācību iestādi, kurā bērns mācās) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra elektroniskā veidā saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas.”

Ja Jūsu ģimenei ir slikta materiālā situācija, tad pēc palīdzības jāvēršas vietējās pašvaldības sociālajā dienestā. Trūcīgām ģimenēm ir tiesības uz sociālajiem pabalstiem. Taču, saņemot palīdzību, iedzīvotājiem darbspējas vecumā ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, jāmeklē darbs, kā arī jāiesaistās pašvaldības piedāvātajos darbos. Šīs prasības neattiecas uz pensionāriem, grūtniecēm, arī uz tiem ģimenes locekļiem, kuri studē augstskolā klātienē.