E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17684
Lasīšanai: 4 minūtes
1
2
1
2

Kopīpašums un pagrabs

J
jautā:
06. augustā, 2019
Jānis

Esmu kopīpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (tā nav sadalīta dzīvokļu īpašumos). Citam kopīpašniekam pieder domājamās daļas, kurām – pēc zemesgrāmatas ierakstiem – lietošanā ir gan dzīvoklis, gan arī pagraba telpas. Jau daudzus gadus pastāv strīds starp šo pagraba telpu īpašnieku un mājas apsaimniekotāju. Vai pagraba telpām var piemērot tādus pašus komunālos un apsaimniekošanas maksas maksājumus kā jebkurai citai īpašuma daļai (kur lietošanā dzīvoklis). Vai apsaimniekotājam ir tiesības vai pienākums iekļūt šajās telpās un uzturēt tajās esošo ūdens sūkni (tas tur ievietots tādēļ, lai šīs telpas neapplūstu, un darbojas nepārtraukti) – vai tomēr par šīm telpām un tajās esošajām iekārtām atbildību uzņemas minētais kopīpašnieks? Inventarizācijas lietā redzams, ka šo telpu lietošanas veids vēl arvien ir “koplietošanas iekštelpa”. Vai telpu īpašniekam ir tiesības vai pienākums nomainīt telpu lietošanas veidu? Lai nodrošinātu iepriekš minētā sūkņa darbību, kopīpašnieks pieslēdzies koplietošanas elektrībai. Vai apsaimniekotājam ir tiesības vai pienākums pieprasīt no kopīpašnieka, lai viņš izveido savai telpai atsevišķu elektrības pieslēgumu? Jo šobrīd sanāk, ka visi kopīpašnieki, arī es, maksā par elektrību, kas tiek patērēta atsevišķa kopīpašnieka telpā. 

A
atbild:
09. augustā, 2019
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts

Civillikuma 1067. pants nosaka: “Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.”

Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, kas var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī gadījumā, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.

No jautājuma var saprast, ka citam kopīpašniekam zemesgrāmatā ir reģistrētas pagraba lietošanas tiesības, kas izslēdz šī cita īpašnieka īpašumtiesības uz pagrabu.

Apsaimniekotāju tiesības un pienākumi ir noteikti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, kā arī citos normatīvajos aktos. Tāpat tiesībām un pienākumiem ir jābūt līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU