Atbilstoši Darba likuma 73. un 75. pantam par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu. 

Vidējā izpeļņa tiek aprēķināta par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Šajā aprēķinā tiek ņemtas vērā dienas, kad darbinieks faktiski ir strādājis. Aprēķinā neietilpst izejamās dienas, slimības dienas, atvaļinājuma dienas, kā arī netiek ņemti vērā izmaksātie citi pabalsti, ja tādi ir piešķirti.

Tas nozīmē, ka, aprēķinot gan atvaļinājuma naudu, gan papildatvaļinājuma apmaksu, tiek ņemta vērā vidējā izpeļņa.

Darba tiesību normas paredz, ka atvaļinājumu piešķir, darba devējam un darbiniekam vienojoties, vai saskaņā ar iepriekš sastādītu atvaļinājuma grafiku. To, kā atvaļinājumu izmantot – dalīti vai visu vienlaidus –, faktiski nosaka darba devējs, atvaļinājumu piešķirot. Jāatgādina, ka darba devēja apmaksātā atvaļinājuma mērķis ir darbinieka tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu.

Savukārt atvaļinājuma naudas apmēru pamatā ietekmē pēdējo sešu mēnešu darba samaksas aprēķins un faktiski nostrādāto darba dienu skaits.

Vairāk informācijas par atvaļinājuma tēmu – infografikā “Tavas tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Zini, kā tās izmantot!”.