Izīrēšanas nosacījumus starp īrnieku un izīrētāju reglamentē dzīvojamo telpu īres līgums. Pēc likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, un dzīvojamās telpas īres maksu veido:

• dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un
• peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

• dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);
• normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.³ pants “Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” nosaka: dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks. Starp tādiem ir arī pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu: apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.

Īrniekam ir jāveic maksājumi, kuri ir norādīti dzīvojamo telpu īres līgumā. Ja dzīvokļa īpašnieks/izīrētājs un īrnieks ir vienojušies, ka darbus, kas saistīti ar apkures problēmām, apmaksās īrnieks, tad maksājums ir jāveic īrniekam. Likums neparedz, ka īrniekam ir pienākums apmaksāt nekustamā īpašuma remontdarbus (logu/durvju nomaiņa, apkures remonti utt.).