Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta 2. daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Savukārt atsevišķā dzīvokļa īpašuma jēdziens ir ietverts likuma 3. panta 1. daļā, t. i., atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī – Kadastra informācijas sistēma).

Tādējādi arī neapdzīvojamās telpas, komerctelpas, darbnīcas u. c. telpas, kuras ir ierakstītas zemesgrāmatā kā atsevišķs īpašums, ir pielīdzināmas dzīvokļu īpašuma jēdzienam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā.

Visu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanā ir jāņem vērā visu īpašnieku intereses un tiesības, tai skaitā tiesības piedalīties dzīvojamās mājas apsaimniekošanas jautājumos un lēmumu pieņemšanā, ievērojot likuma 17. panta nosacījumus.