Savā zemes gabalā var veikt būves novietošanu (būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem), ja tās atrašanās vieta un vizuālais risinājums ir saskaņots ar būvvaldi. Būvvaldē iesniedzamās būvniecības ieceres dokumentācijas apjoms būs atkarīgs no būves lieluma.

Būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi, to iedalījums grupās noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā. Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētās grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm. Konkrēti klasifikācijas kritēriji ir noteikti pirmajai un trešajai grupai, bet otrajā grupā klasificē tās ēkas, kuras neatbilst nevienai no divām grupām. Pirmās grupas ēkas iedalījuma kritērijā “Platība, apbūves laukums” ir iespējami trīs gadījumi:

1) mazēka (vienstāva ēka, t. sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2),

2) ārpus pilsētu un ciemu teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēka, noliktava, šķūnis, pagrabs, nojume, garāža) ar apbūves laukumu līdz 60 m2,

3) atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstamā iekārta.

Tādējādi neatkarīgi no atrašanās vietas ēku klasificē kā pirmās grupas ēku, ja tā atbilst mazēkai (apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) vai tā ir rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, ko izgatavo ražotājs ar atbilstošu dokumentāciju, nevis pati persona (būvniecības ierosinātājs). Ražotājam jānodrošina normatīvajos aktos noteikto dokumentu izstrādāšana, piemēram, būvizstrādājuma (ēkas) vizuālais risinājums, būvizstrādājuma tehniskā dokumentācija un grafiskais dokuments ar ēkas fasādi. Savukārt lielāku ēku klasificē otrajā grupā.

Ja plānotā dārza māja atbilst pirmās grupas ēkas klasifikācijas pazīmei, tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 22. punktam būvvaldē iesniedzams paskaidrojuma raksts (1. pielikums), bet lielākai dārza mājai (otrās grupas ēkai) – būvniecības iesniegums (4. pielikums) un būvprojekts minimālā sastāvā (28. punkts).

Ja jūras konteineru paredzēts izmantot dzīvošanai, ir pamats to uzskatīt par būvi. Šajā gadījumā ir piemērojams būvniecības regulējums. Ja jūras konteineru, kuru platība pārsniedz 25 m2, par ēku nav pārveidojis ražotājs, tad, lai šādu izstrādājumu izmantotu kā ēku un ekspluatētu kā dārza māju, ir nepieciešams saskaņot šī objekta atrašanās vietu, plānoto lietošanas veidu un vizuālo izskatu, ievērojot “Ēku būvnoteikumu” 28. punkta prasības, kas izvirzītas jaunas ēkas būvniecībai.