Kā noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 9. pantā, administratīvais pārkāpums ir tikai tāds, par kuru likumā ir paredzēta administratīvā atbildība: šāda atbildība var tikt paredzēta LAPK vai pašvaldību domes izdotos saistošajos noteikumos, likuma “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos. Teorētiski ir iespējams, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuri regulē biškopību.

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze skaidro: “Latvijā šobrīd bišu stropu izvietošanu regulē tikai Civillikums. Šobrīd nav pašvaldību saistošo noteikumu, kuros biškopja tiesības izmantot savu īpašumu būtu ierobežotas vairāk nekā Civillikumā. Šāds regulējums ir labvēlīgs biškopjiem. Dānijā bišu stropu izvietošana nav regulēta normatīvajos aktos, tad reizēm rodas strīdi par to izvietojumu; strīdas jau par faktu, ka bites kādu ir sadzēlušas, tomēr Latvijā tik daudz strīdu nav, jo Civillikuma 1101. pantā ir noteikti ierobežojumi, kurus ievērojot netiek veiktas neatļautas darbības. Arī tiesvedības par bišu stropu izvietojumiem Latvijā nav bijušas, tomēr praktiski varētu tiesā prasīt bišu stropu pārvietošanu prom no kaimiņa īpašuma.”

Minētā Civillikuma 1101. pantā ir noteikti ierobežojumi, kādā attālumā no kaimiņa zemes robežas drīkst novietot bišu stropus. Ja šis attālums netiek ievērots, tad attiecīgā darbība ir prettiesiska, līdz ar to prettiesiska darbība var izraisīt kaitējumu. Tomēr kaitējumu nevar izraisīt atļauta darbība (Civillikuma 1635. pants), tādējādi secināms, ka Latvijā bišu nodarīts kaitējums, ja bišu stropi novietoti atbilstoši Civillikuma 1101. pantam, tiek uzskaitīts par nejaušu notikumu, kuru nevarēja paredzēt, tādēļ nejaušs kaitējums nav jāatlīdzina.

Ja biškopis novietojis savus stropus prettiesiski, var prasīt tiesā pārcelt bišu stropus tālāk no sētas. Tāpat, ja prettiesiska rīcība rada kaitējumu, kaitējuma nodarītājam civiltiesiskā kārtībā var iestāties atbildība, tomēr tad jāceļ prasība tiesā un nepieciešami pierādījumi, ka šis strops ir izvietots tuvāk par atļauto attālumu. Ja strops ir novietots, ievērojot Civillikuma 1101. pantā noteikto attālumu, tad bites dzēliens būtu uzskatāms par nejaušu notikumu, par kuru nav paredzēta nekāda veida atbildība.

Taču attiecīgais kaitējums neradīs administratīvi tiesisko atbildību, jo, kā jau iepriekš skaidrots, šādai atbildībai jābūt paredzētai likumā.

Pretēji tam, ka administratīvā atbildība nevar iestāties, Krimināllikuma 123. pantā ir paredzēta atbildība par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Kaut arī iespēja ir maza, tomēr, novietojot bišu stropus pārāk tuvu kaimiņa sētai, biškopim vajag apzināties, ka bites var sakost kādu, kuram ir tiesības atrasties bišu stropa tuvumā (savā īpašumā), un alerģiskas reakcijas rezultātā no viena vai vairākiem bišu dzēlieniem var iestāties personas nāve.