Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 5. apakšpunktu pieprasīt ziņas no Sodu reģistra un saņemt ziņas no tā ir tiesīgs arī darba devējs, proti, ziņas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu fiziskās personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, pieņemot to darbā vai dienestā (norādot normatīvo aktu, kas paredz attiecīgus ierobežojumus). Attiecībā uz pedagogiem – ierobežojumi ir noteikti Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Atbilstoši Izglītības likuma 50. pantam, par pedagogu nedrīkst strādāt:

• persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta (MK) noteikta institūcija izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvusi šai personai strādāt par pedagogu. MK nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piekto daļu bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):

• kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus;
• kurām piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) ² pantā, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi.

Ja šā panta piektajā daļā minētā persona sodīta par LAPK 155. panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.2, 172., 172.¹, 172.² (gadījumos, kad kā administratīvais sods piemērots brīdinājums), 172.³, 172.⁴, 172.⁵ un 173. pantā minēto administratīvo pārkāpumu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2. punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja tā neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizators atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

Pašlaik Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC) ir noslēdzis divas vienošanās – vienu ar Latvijas Universitāti (LU) un otru ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) – par datu pārbaudi Sodu reģistrā “Jā/Nē” režīmā. Proti, sākotnēji augstskolas redz, vai persona ir likumā noteikto ierobežojumu kategorijā. Pozitīvas atbildes gadījumā iestāde nosūta IeM IC rakstisku pieprasījumu un saņem ziņas, vai uz šo personu attiecas likumā noteiktie ierobežojumi.

Pārējās izglītības iestādes izmanto Izglītības ministrijas informācijas sistēmu “Valsts izglītības informācijas sistēma”, kurā ir atzīme vai persona ir/nav Sodu reģistrā. Ja ir, tad nepieciešams veikt rakstisku pieprasījumu ziņu apstiprināšanai.

Ja privātpersonai ir atņemtas vadītāja tiesības LAPK ietvaros (pants jautājumā nav norādīts, bet, iespējams, tas varētu būt LAPK 149.¹⁵ pants), šai personai nav ierobežojumu strādāt par pedagogu. Protams, jāzina arī attiecīgās augstskolas personāla pieņemšanas darbā izvērtēšanas nosacījumi, kuros, iespējams, ir atrunāti citi, vien konkrētai augstskolai saistoši, atlases kritēriji/nosacījumi.