Darba likuma (DL) 152. panta pirmā daļa nosaka, ka slimības laiks ietilpst periodā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu. Atvaļinājuma naudas aprēķinam tiek piemērots vidējās izpeļņas aprēķina princips. To regulē Darba likuma 75. pants. Jūsu gadījumā, kad tiks piešķirts atvaļinājums, darba devējs, atvaļinājuma naudu rēķinot, atkāpsies uz laiku pirms saslimšanas – vidējā izpeļņa tiks aprēķināta no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma.

Neizmantotais atvaļinājums nezūd. DL 149. panta trešā daļa nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Jūsu situācijā, lai izlīdzinātu atvaļinājuma uzkrājumu, jāvienojas ar darba devēju par daļēju atvaļinājuma izmantošanu 2019. gadā, piemēram, skolēnu rudens, sekojoši – ziemas, pavasara brīvdienu laikā, atlikušo atvaļinājuma daļu pievienojot nākamajam atvaļinājumam vai turpinot izmantot daļēji arī turpmāk, līdz atvaļinājuma uzkrājums dzēšas.

Pārrunājot situāciju ar darba devēju, risinājums tiks atrasts.