Atbilstoši Civillikuma 181. pantam bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Minētā tiesību norma paredz arī katra vecāka pienākumu un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Saskarsmes tiesība ir aizsargāta ar cilvēktiesībām, proti, tiesībām uz ģimenes dzīvi.

Saskarsmes tiesības netiek izbeigtas pat tad, ja bērns tiek nodots ārpusģimenes aprūpē. Tādā gadījumā ieceltajam aizbildnim, audžuģimenei vai bērnu aprūpes iestādei ir jāveicina vecāka un bērna saskarsme.

Civillikuma 182. pants paredz, ka saskarsmes tiesību ierobežojumus un pat pilnīgu saskarsmes liegumu var noteikt:

• tiesa, ja vecāki nevar vienoties par saskarsmes tiesības izmantošanu. Tiesa var pieņemt lēmumu pilnībā liegt vecākam saskarsmes tiesību uz noteiktu laiku, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un saskarsmes liegums ir vienīgais veids, kā šo kaitējumu novērst;
• bāriņtiesa, ja bērns nodots ārpusģimenes aprūpē. Bērna kontakts ar vecāku apdraud bērna veselību, attīstību un drošību. Vecāka saskarsmes tiesību var ierobežot arī tad, ja vecāka saskarsme ar bērnu apdraud bērnam iecelto aizbildni, audžuģimeni, bērnu aprūpes iestādes darbiniekus vai citus bērnus.

Vecāka un bērna saskarsmes tiesības tiek neatgriezeniski izbeigtas no brīža, kad bērnu adoptē cita persona. Atbilstoši Civillikuma 198. pantā noteiktajam, ja bērnu adoptējusi trešā persona, vecāku aizgādība izbeidzas. Tas nozīmē, ka līdz ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un ar tām saistītās savstarpējās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi.