Biedrību darbību Latvijā reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums. Saskaņā ar minētā likuma 33. panta 1. daļu biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Savukārt 34. panta 1. daļa nosaka, ka biedrības augstākā pārvaldes institūcija ir tās biedru kopsapulce. Tas nozīmē, ka biedru kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, cita starpā arī jautājumos par valdes locekļu darbības atbilstību un to maiņu 35. panta 1. daļas 2. punkta izpratnē. Tādējādi, lai izskatītu lēmuma par nekustamā īpašuma iegādes pamatotību, ir jāvērtē valdes darbības atbilstība statūtiem, kopsapulcēs pieņemtajiem lēmumiem un biedrības darbības mērķiem un uzdevumiem. Saskaņā ar likuma 43. panta 1. daļu valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem. Tādējādi sākotnēji vērtējams, vai šāds lēmums par nekustamā īpašuma iegādi ir valdes kompetencē.

Pirmšķietami medību biedrības darbība ir saistāma ar medību procesa organizēšanu, nevis ar nekustamo īpašumu iegādi šī mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā pieprasīto līdzekļu apmēru, pat ja šāds lēmums būtu pieņemts tiesiski, tas būtu piemērojams vienīgi uz brīvprātības, nevis obligātuma pamata, jo, iespējams, atsevišķu biedru rīcībā šāda apmēra naudas līdzekļu nemaz nav vai šādi līdzekļi ir nesamērīgi ar to ienākumiem.

Savukārt jautājuma pozicionēšana par biedru izslēgšanu no biedrības tikai tādēļ, ka tie atsakās pārskaitīt naudas summu prasītajā apmērā, pirmšķietami ir vērtējama kā prettiesiska. Biedra izslēgšana no biedrības ir realizējama likuma 31. pantā noteiktajā kartībā, to pamatoti motivējot.