Zvirgzdes upe un meliorācija

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

01. aprīlī, 2019

Gints Ozols

Labdien! Lūdzu jūsu skaidrojumu. Zvirgzdes upe norādīta kā 30 km gara ūdenstece (https://lv.wikipedia.org/wiki/Zvirgzde_(upe)). Esmu saskāries ar situāciju, ka Zvirgzdes upei tiek mēģināts piemērot meliorācijas būves statusu (lai piesaistītu Eiropas fondu naudu), kas man kā juridisko nianšu nepārzinātājam, kā vienkāršam iedzīvotājam šķiet juridiski nepareizi, jo Zvirgzdes upei kā 30 km garai ūdenstecei ir sava aizsardzība no vides tiesību viedokļa, bet, ja to nosauc par meliorācijas būvi (proti, par izraktu grāvi), tad tiek izteikti samazināta gan aizsargjoslas platība, gan citādi pasliktināta Zvirgzdes upes aizsardzība, piemēram, pieļautas kailcirtes tās krastos un upes gultnes pārrakšana (jau daļā no Zvirgzdes upes krastiem kailcirte tiek īstenota, turklāt tagad, kad sākas putnu ligzdošana un zivju nārstošana!). Aizsargjoslu likums (7. pants) noteic, ka lauku apvidos 25 līdz 100 kilometrus garām ūdenstecēm ir ne mazāk kā 100 metrus plata aizsargjosla katrā krastā. Lūdzu skaidrot:

Vai uz Zvirgzdes upi juridiski pamatoti ir piemērot arī Aizsargjoslu likuma 18. pantā noteikto aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm? Aizsargjoslu likuma ietvaros upei labvēlīgāks ir 7. panta regulējums.

Vai Zvirgzdes upe ir meliorācijas būve? Cik skatos normatīvos aktus, Zvirgzdes upe ir upe, to noteic, piemēram, “Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru” (4. pielikums, Nr. 192 un 194).

Vai Zvirgzdes upe ir ūdensnoteka?

Kādi vēl normatīvie akti noteic upju tiesisko statusu?

Vai Eiropas fondu naudas projekta īstenotājiem ir tiesības Zvirgzdes upes krastos, posmos, kur upe tek caur privātīpašumā esošiem zemes īpašumiem, zāģēt augošus kokus un pārvietoties ar tehniku pa privātīpašuma zemi, lai raktu upes gultni? Vai nepieciešamas ciršanas atļaujas un būvniecības darbiem atļauja no kādām institūcijām, un vai nepieciešams privātīpašnieku saskaņojums?

25. aprīlī, 2019

VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

ZMNĪ Zemgales reģiona meliorācijas nodaļa informē, ka Zvirgzde, ŪSIK kods 38426:01, ir valsts nozīmes ūdensnoteka, kura reģistrēta zemkopības ministra apstiprinātā sarakstā. Meliorācijas likuma 19. pants nosaka, ka valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ). Zvirgzdes gultnes atjaunošana nepieciešama, lai nodrošinātu netraucētu, savlaicīgu ūdens noteci no ūdensnotekai piegulošām platībām.

Valsts nozīmes ūdensnotekas Zvirgzdes posmā pik. 50/30-55/55 (zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu 4094 001 0002 un 4094 001 0015) tiks veikti šādi ūdensnotekas atjaunošanas darbi:

Apauguma novākšana ūdensnotekas krasta daļā un ekspluatācijas aizsargjoslā. Tiks saglabāti atsevišķi koki diametrā virs 0,3 m, ja tas netraucē rakšanas darbus. Nozāģētie koki pieder zemes īpašniekam
Iekritušo koku izvākšana no ūdensnotekas gultnes.
Gultnes rakšana, atjaunojot sākotnējos parametrus.
Nostiprinājumu ierīkošana zem tilta (Būve Nr. 3), kā arī 2 m pirms un aiz tilta.
Izraktās grunts izlīdzināšana.

Rakšanas darbi netiks veikti zivju nārsta laikā līdz 10. jūnijam.

Ūdensnotekas atjaunošanas darbus no Aizsargjoslu likuma viedokļa reglamentē sekojoši normatīvie akti:

Aizsargjoslu likuma 18. pants.

(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

35. pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās.

(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.

61. pants. Aizsargjoslu uzturēšana.

(9) Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus, veicot meliorācijas sistēmas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbus.

(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.

Koku ciršanu ekspluatācijas aizsargjoslā nosaka Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”.