E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16406
Lasīšanai: 6 minūtes
3
3

Personu saukšana pie kriminālatbildības par uzturlīdzekļu nemaksāšanu

J
jautā:
01. martā, 2019
Ilze

Labdien! Kā jārīkojas, lai ierosinātu krimināllietu par uzturlīdzekļu (7,00 eiro mēnesī) nemaksāšanu pilngadīgai personai, parādu tai un vairāk nekā 4000 eiro piedziņu kā parādu, kas nav savulaik maksāts nepilngadīgai personai. Atbildētājs dzīvo Jelgavā, nav oficiāli deklarētās adreses, strādā neoficiāli Rīgā. Parāda – vairāk nekā 4000 eiro – piedziņa jau ilgus gadus ir tiesu izpildītāja lietvedībā, kas atzīst, ka piedziņa nav iespējama, jo cilvēks oficiāli nekur nestrādā, nekas nepieder, nav kontu bankās. Atbildētājam ir arī parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Parādnieks tikai smejas par Latvijas valsts bezspēcību kaut ko no viņa piedzīt, ir pārticis un strādā. Turklāt kārtējos – 7,00 eiro mēnesī – arī nemaksā. Kam un kur jāraksta iesniegums krimināllietas ierosināšanai? Iesnieguma paraugi? Kāda būtu reālā policijas rīcība pēc iesnieguma saņemšanas? Vai Latvijā kāds vispār par šādu pārkāpumu ir saukts pie atbildības?

A
atbild:
21. martā, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

LV portālā jau ir sniegta atbilde uz līdzīgu jautājumu. E-konsultācija Kā rīkoties, ja uzturlīdzekļu parādnieks slēpj savus patiesos ienākumus ir pieejama šeit.  Tāpēc sniedzam atbildi tikai uz jautājumu – vai Latvijā kāds par izvairīšanos no savu bērnu uzturēšanas ir saukts pie kriminālatbildības?

Krimināllikuma 170.pants paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas (Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas) lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus un dot tiem uzturu. Par šādu pārkāpumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. 

Kopš 2004. gada valsts garantētos uzturlīdzekļus ir iespējams saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un izskatīto krimināllietu skaitam par izvairīšanos no sava bērna uzturēšanas pienākuma ir tendence samazināties. Tiesu informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam Latvijā par izvairīšanos no uzturēšanas pienākuma tika tiesāta 441 persona (tai skaitā 6 sievietes), no kurām 27 tika piemērota reāla brīvības atņemšana. Savukārt izskatīto lietu skaits pēdējos astoņos gados ir ļoti mazs, proti, 2011. gadā ir izskatītas 7 lietas, 2012. gadā – 7 lietas, 2013. gadā – 2 lietas, 2014. gadā – 2 lietas, 2015. gadā – 2 lietas, 2016. gadā – 2 lietas, 2017. gadā – 2 lietas, savukārt 2018. gadā izskatīta viena lieta.

Viens no iemesliem, kāpēc izskatīto lietu skaits sarūk, iespējams, ir tāds, ka lielai daļai vecāku, saņemot uzturlīdzekļus no valsts, vairs nav motivācijas uzsākt kriminālvajāšanu pret parādnieku.  Līdz 2018. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikuma 170. pantā, ar iesniegumu policijā kā cietušajai personai bija jāvēršas cietušajam vecākam pašam. Pašreizējais regulējums paredz, ka šādas tiesības ir arīdzan Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, jo kriminālatbildība ir noteikta arī par fonda administrācijas lēmuma nepildīšanu. 2018. gada oktobrī fonda administrācija informēja, ka ir nosūtījusi Valsts policijai vairāk nekā 160 iesniegumus par kriminālprocesa uzsākšanu un pirmie rezultāti varētu tikt apkopoti šogad.

Otrkārt, praksē ir noskaidrojies, ka lielākoties šī norma tomēr nedarbojas, jo izmeklēšanas iestādēm ir problemātiski pierādīt noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, tas ir, ka persona tīši un apzināti nepilda tiesas nolēmumu vai fonda administrācijas lēmumu, tādā veidā radot zaudējumus cietušajam. Piemēram, Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā Par valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda minēts gadījums, kad bērna tēvs attaisnojas, ka strādā sezonālu darbu un ienākumi ir neregulāri, tāpēc policijas ieskatā rosināt kriminālprocesu nav pamata – apzināts kaitējums nav pierādāms, parādnieks uztur bērnu iespēju robežās.

Tāpēc pērn Tieslietu ministrija aktualizēja nepieciešamību likumā nostiprināt apstākļu kopumu, kas automātiski ļautu prezumēt, ka persona izvairās no uztura došanas. Šāds priekšlikums ir iekļauts likumprojektā Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas kā likumprojekta “Par valsts budžetu 2019. gadam” pavadošais likumprojekts steidzamības kārtībā tiek skatīts Saeimā un jau ir guvis atbalstu 1. lasījumā. Galīgais lasījums ir plānots 3. aprīlī.

Tātad likumprojektā pirmoreiz tiek definēts to apstākļu kopums, kurus konstatējot būs prezumējams, ka persona izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Minētais ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu.

Piemēram, ja līdz šim persona nemaksāja uzturlīdzekļus un krimināllietas ierosināšanas gadījumā attaisnojās ar to, ka tai nav darba un ienākumu, tad turpmāk, ja tā nebūs reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā, būs uzskatāms, ka ir notikusi izvairīšanās no uztura došanas bērnam pienākuma izpildes.

Likuma grozījumos paredzēti atsevišķi izņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka parādnieks objektīvi nespēj pildīt saistību maksāt uzturlīdzekļus un nebūtu krimināli sodāms, piemēram, ja parādnieks ir persona ar I vai II grupas invaliditāti un viņam nav mantas vai ienākumu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU