Civillikuma 177. pants noteic, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, vienīgie likumiskie pārstāvji, kam ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Vecāki aizgādību pār bērnu var īstenot ar citas personas, piemēram, vecmāmiņas, starpniecību. Taču jāņem vērā, ka savas prombūtnes laikā ir jānodrošina aizgādības nepārtrauktība. Proti, vecāku pienākums ir novērst risku, ka neplānotas krīzes situācijā likumisko pārstāvju prombūtnes dēļ nav citas personas, kas būtu tiesīga pārstāvēt bērna intereses, piemēram, ārstniecības iestādē, skolā vai policijā.

Tas nozīmē: ja vecāki objektīvu un attaisnojošu iemeslu dēļ paši nespēj pārstāvēt bērnu, viņiem ir pienākums parūpēties ne tikai par to, kas viņu prombūtnes laikā īstenos bērna aprūpi, bet arī to, kas nodrošinās bērna pārstāvību personiskajās attiecībās, izsniedzot attiecīgu notariāli apstiprinātu pilnvaru. Pilnvaru sava nepilngadīgā bērna pārstāvībai var izdot jebkurš no vecākiem. Abu vecāku klātbūtne nav nepieciešama.

Vēršam uzmanību – ja bērnu ir nepieciešams nodot citas personas (vecmāmiņas) aprūpē uz laiku, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, ir nepieciešams saņemt dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. To paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.¹ pants.

Plašāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā Pilnvara bērna pārstāvībai vecāku prombūtnes laikā – ko der zināt?.