Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 299.¹ pants par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē paredz, ka uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

• izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
• veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;
• ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai. Ja sods nav samaksāts arī gada laikā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Lēmuma piespiedu izpilde notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sīkāk par soda piedziņu administratīvo pārkāpumu lietās var meklēt LV portālā.

Savukārt LAPK 300. pantā teikts: ja parādnieks nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299. pantā un 299.¹ panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par izpildu lietvedības apturēšanu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai.

Vienlaikus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 17. pants paredz, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:

• kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;
• kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;
• kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, – pirms pārbaudes laika beigām;
• kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;
• kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;
• kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, – kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
• kurai ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, – pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;
• par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;
• par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;
• kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;
• kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
• kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;
• kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti noteiktie ieroču glabāšanas apstākļi;
• kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;
• kura neatbilst šā likuma 16. panta nosacījumiem.

Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18.¹ panta pirmo daļu veselības pārbaudes personai, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem, ir noteiktas, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa.