E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15818
Lasīšanai: 6 minūtes
3
3

Parādu piedzinēju un tiesu sistēmas pienākums noskaidrot dzīvesvietu

J
jautā:
04. decembrī, 2018
Nikolajs

Vai tas atbilst patiesībai, ka līdz 2012. gadam tiesām (un parādu piedzinējiem) nebija pienākuma ieskatīties Iedzīvotāju reģistrā, lai atrastu atbildētāja deklarēto dzīvesvietu ārzemēs? Ka likums, uzliekot pienākumu ieskatīties Iedzīvotāju reģistrā, tika pieņemts tikai 2012. gadā? Un, ja jā, kāds, lūdzu, ir precīzais šī likuma pants? Situācija tāda, ka es tiku aicināts uz vairākām tiesas sēdēm 2008., 2009. un 2010. gadā, man par to nezinot, jo aicinājumi tika sūtīti uz adresi, kuru norādīja piedzinējs (pakalpojuma sniedzējs – uz adresi, kurā īslaicīgi dzīvoju Latvijā 2004. gadā). Gados, kad notika tiesas sēdes, deklarētā dzīvesvietas adrese bija ārzemēs, ko viegli varēja noskaidrot Iedzīvotāju reģistra vietnē. Tā rezultātā 2010. gadā tiesa sprieda par šo lietu, man par to nezinot. Uzzināju par šo lietu tikai 2018. gadā, un pirmā tiesas/TI korespondence, kuru saņemu, tika izsūtīta uz manu deklarēto dzīvesvietas adresi ārzemēs tikai 2018. gada novembrī. Esmu gatava nomaksāt sākotnējo parādu, bet vai ir pamats vēl pierēķināt klāt 6% gadā pie pamatsummas no 2010. gada (tāds laikam bija tiesas spriedums)? Ja tiesai bija pienākums, vismaz no 2012. gada, sameklēt manu īsto adresi, bet to nav darījuši līdz 2018. gada novembrim, vai nav pamats atcelt šos 6% vismaz par 2012.–2018. gada periodu? Galvenais, vai tā vispār var būt, ka ilgus gadus tiesas sistēmai nebija nekāda pienākuma noskaidrot faktisko dzīvesvietu, varēja ignorēt deklarēto dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā utt.? Paldies!

A
atbild:
14. janvārī, 2019

Civilprocesa likuma 6. nodaļā reglamentēta tiesas paziņojumu, izsaukumu un tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtība lietas dalībniekiem civilprocesā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz prasītāja norādīto atbildētāja dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.

Paskaidrojam, ka ar 2012. gada 29. novembra likumu (stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī) Civilprocesa likumā ieviests deklarētās dzīvesvietas princips civilprocesā. Lai mazinātu lietu izskatīšanas termiņus, kā arī disciplinētu lietas dalībniekus un nodrošinātu personu sasniedzamības ar valsti principa pilnvērtīgu ievērošanu, Civilprocesa likumā ir stiprināta deklarētās dzīvesvietas nozīme, proti, paredzēta deklarētā dzīvesvieta kā jurisdikcijas pamats un pamata kontaktadrese tiesas saziņai.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā noteikts, ka pieņēmumu, ka dokumenti ir saņemti septītajā dienā pēc to nosūtīšanas, persona var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. Bet paziņošanas princips ir nemainīgs – ja dokumenti ir nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietu, ko persona ir izvēlējusies saziņai ar valsti, vai citu adresi, kuru tā īpaši norādījusi saziņai ar tiesu, dokumentus uzskata par izsniegtiem. Informāciju par lietas dalībnieku kontaktadresi tiesa primāri iegūst no pašiem lietas dalībniekiem.

Savukārt attiecībā uz izpildes procesu skaidrojam sekojošo: ja parāda piedziņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt zvērinātam tiesu izpildītājam, izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta otrajā daļā noteikto tiesu izpildītajam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Proti, tiesas un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpildi Latvijā veic tiesu izpildītāji gadījumos, kad parādnieka dzīvesvieta (juridiskām personām – juridiskā adrese), darbavieta vai manta atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Gadījumos, kad piedzinējam nav zināma parādnieka deklarētā dzīvesvieta izpildu procesa iniciēšanas brīdī, izpildu dokumenta piekritība tiek noteikta pēc parādnieka pēdējās zināmās dzīvesvietas. Parasti – izpildu dokumentā norādītās. Bet gadījumā, ja parādniekam, kurš pastāvīgi dzīvo un strādā ārvalstīs, Latvijā ir īpašums vai manta, uz kuru būtu iespējams vērst piedziņu, izpildu dokumenta piekritība tiek noteikta pēc parādniekam piederoša īpašuma atrašanās vietas.

Attiecībā uz saziņu izpildes procesā paskaidrojam, ka deklarētās dzīvesvietas princips ieviests arī spriedumu izpildes procesā. Reģistrējot izpildu lietu, zvērināts tiesu izpildītājs Izpildu lietu reģistrā reģistrē ziņas par parādnieka – fiziskas personas – kontaktadresi, proti, deklarētās dzīvesvietas adresi vai dzīvesvietas adresi, ja tā atšķiras no deklarētās dzīvesvietas adreses vai deklarētās dzīvesvietas adreses personai nav. Veicot izpildu lietas elektronisku reģistrēšanu Izpildu lietu reģistrā, ziņas par personas deklarēto adresi tiek tiešsaistes datu pārraides režīmā pārbaudītas Iedzīvotāju reģistrā.

Ja parādniekam nav deklarētās dzīvesvietas, kā kontaktadrese pārsvarā gadījumu tiek izmantota izpildu dokumentā norādītā parādnieka adrese vai piedzinēja norādītā parādnieka faktiskā adrese, ja piedzinējam tāda zināma. Ja zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā ir informācija par vairākām adresēm, kurās parādnieks sasniedzams (piemēram, deklarētā dzīvesvietas adrese un faktiskās dzīvesvietas adrese), likumā noteiktie paziņojumi parādniekam vienlaikus tiek nosūtīti uz abām.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU