Dzīvojot daudzdzīvokļu namā, jāatceras, ka šāda veida dzīvesvietā būs arī kaimiņi, ar kuriem ir nepieciešams rēķināties. Ģimenēm ar bērniem ir jādomā par to, lai mazie ķipari neradītu neērtības kaimiņiem, tāpat arī citiem ir jāsaprot, ka skriešana un spēlēšanās ir daļa no normālas bērna attīstības.

2014. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Rīgas domes saistošajos noteikumus iekļautie punkti par trokšņošanu neatbilst Satversmei (informāciju par tiesas spriedumu var meklēt šeit). Līdz ar to vairs neeksistē neviens normatīvais akts, kas tiešā veidā regulētu trokšņošanu. Taču vienlaikus atgādinām – tas nenozīmē, ka pastāv visatļautība.

Ja kādu traucē kaimiņu radītais troksnis, vispirms situācija ir jāpārrunā ar pašiem kaimiņiem, iespējams, tādā veidā nonāksiet pie kompromisa. Ja sarunu ceļā problēmu atrisināt neizdodas, tad ikvienam ir tiesības saukt policiju, kas katru situāciju izvērtēs. Ja apstiprināsies, ka iedzīvotājs ir tīši trokšņojis, tad sākumā kārtības sargi viņu pabrīdinās, bet atkārtota izsaukuma gadījumā jau varēs arī saukt pie atbildības par sīko huligānismu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants).

Taču vienlaikus jāpiebilst, ka ikvienā šādā situācijā jāvērtē, vai ir pamats saukt policiju. Tīša trokšņošana parasti ir skaļas mūzikas atskaņošana, trompetes spēlēšana, bļaustīšanās utt., nevis bērna skraidīšana pa istabu, īpaši, ja tas notiek pa dienu, nevis nakts vidū. Tāpat nebūtu pamata saukt policiju, ja kaimiņš pagalmā no rīta pļautu zāli. Jā, šis process ir skaļš, taču zāles pļaušana ir nepieciešama. Vienīgā diskusija zāles pļaušanas gadījumā varētu būt par laiku, kad tas tiek darīts, piemēram, nakts vidū tas nebūtu ieteicams.

Savukārt, ja aiz sienas dzirdamas bērna raudas, lamāšanās vai citi trokšņi, kas rada aizdomas, ka bērna dzīvība vai veselība ir apdraudēta, policijai jāziņo nekavējoties.