Saskaņā ar Civillikumu par radniecību sauc divu vai vairāku personu starpā ar dzimšanu radušos attiecību. Radniecības tuvumu noteic pēc līnijām un pakāpēm.

Viena laulātā attiecību ar otra radiniekiem sauc par svainību. Ar laulību nodibinātā svainība paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās. Svainības pakāpe ar vienu no laulātajiem ir tāda pati kā radniecības pakāpe ar otru.

Runājot par izmaksām, dāvinot īpašumu, nekustamā īpašuma dāvinājuma līguma gadījumā atlīdzība ir atkarīga no nekustamā īpašuma novērtējuma. Dāvinājuma līgumā var norādīt jebkādu nekustamā īpašuma summu. Līgumā summa tiek norādīta tāpēc, lai zemesgrāmatu nodaļā varētu aprēķināt valsts nodevu. Ja summa netiek norādīta, zemesgrāmatu nodaļa valsts nodevu rēķina, ņemot vērā kadastrālo vērtību. Ja līgumā būs norādīts lielāks nekustamā īpašuma novērtējums, tad valsts nodeva tiks aprēķināta no tās summas, kas norādīta līgumā.

Papildus būs jāmaksā zemesgrāmatas valsts un kancelejas nodevas, t. i., kancelejas nodeva par jaunas tiesības nostiprinājumu – 14,23 eiro un par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 7,11 eiro; valsts nodeva bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem ir 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības, citos gadījumos, arī šajā, 3% no nekustamā īpašuma vērtības.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts: ar nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ar kurām saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Dāvinājums no vīra brāļa nav atbrīvots no nodokļa. Ja dāvinātāju ar maksātāju nesaista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad gūtajam ienākumam nodokli nepiemēro līdz 1425 eiro (gadā). Dāvinājuma pārsniegtajai summai tiek piemērota 23% nodokļa likme.