AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14433
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Ģimene
1
1

Kas ir bērna aprūpe, un kā ierobežot saskarsmes tiesības

J
jautā:
11. maijā, 2018
Ināra

Labdien! Saprotu, ka abiem šķirtajiem vecākiem ir vienādas tiesības uz bērnu, bet kā ir tad, ja bijušais vīrs ir no datorspēlēm atkarīgais un kādreiz, nesen, atradies policijas redzeslokā par huligānismu? Diez, ko tad likums saka – vai pie tāda var atstāt mazu bērnu? Vai alimentu maksāšana ir uzskatāma par rūpēm? Vai likums uz privāto dzīvi mātei ar bērnu neattiecas uz šķirtiem vecākiem, kāpēc ļauj otram laulātajam terorizēt bijušo dzīvesbiedri un bērnu savu interešu vārdā? Vai tiešam ikvienai nelīdzsvarotai personai drīkst uzticēt mazu, nepilngadīgu bērnu?

A
atbild:
10. augustā, 2018
Edīte Brikmane
LV portāls

Bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku – mātes un tēva – aizgādībā. Tomēr aizgādība nav tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Savukārt bērna uzraudzība Civillikuma izpratnē nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Savukārt, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo (to mēdz saukt arī par ikdienas aizgādību, kuras īstenošanai no otra vecāka parasti tad arī tiek prasīti uzturlīdzekļi). Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml.

Civillikuma 181. pantā ir noteikts, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Tāpat katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Tāpat jāuzsver, ka bērna un vecāka tiesības uz saskarsmi nav atkarīgas no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus izpildes, jo bērna tiesības uz saskarsmi ar tēvu nedrīkst ietekmēt vecāku strīds par uzturlīdzekļiem

Savukārt Civillikuma 182. pants paredz, ka strīda gadījumā kārtību, kādā vecāki var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku. Būtiski uzsvērt, ka tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Ņemot vērā minēto, Jums kā bērna mātei, kas īsteno bērna ikdienas aizgādību, saskaņā ar Civillikuma 177. pantu ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērna drošību. Tāpēc, ja uzskatāt, ka saskarsme ar tēvu nav bērna interesēs vai apdraud bērna drošību, aizsargājot bērna intereses, Jums ir tiesības celt attiecīgu prasību tiesā par saskarsmes tiesību ierobežošanu, kā arī atsevišķas aizgādības nodibināšanu. Tiesas uzdevums bērna interešu vārdā ir atrast pareizāko strīda risinājumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 33 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU