Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.¹ pantā ir noteikts: “Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas. Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.”

Pilnīgi noteikti var teikt, ka īres līguma nosacījums par drošības naudas neatdošanu, ja īrnieks līgumu izbeidz pirms nolīgtā termiņa, nav likumīgs.

Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 27. pantam dzīvojamās telpas īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi, jebkurā laikā izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju. Attiecīgi līdzēji līgumā var iekļaut garāku uzteikuma termiņu – piemēram, trīs mēnešus.

Tādā gadījumā īrniekam pēc uzteikuma iesniegšanas par īrēto dzīvokli jāmaksā īres maksa visus trīs līgumā paredzētos mēnešus arī tad, ja viņš no mājokļa izvācies agrāk. Ja īrnieks īri vairs nemaksā, īpašnieks attiecīgo summu var atskaitīt no iemaksātās drošības naudas, jo viņam ir sagādāti zaudējumi, negūstot nolīgtos ienākumus.