Saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma. To nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Uz saimnieciskās darbības izdevumiem ir attiecināmi tikai tie, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un kuri ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Saimnieciskās darbības izdevumu uzskaitījums ir sniegts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešajā daļā:

1. izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, par inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 euro, par precēm, kurināmo un enerģiju;
2. izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu likumdošanas aktos atļautajos gadījumos;
3. komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumi;
4. pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.⁵ pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
5. izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu;
6. nomas un īres maksa utt.

Nodokļu piemērošanas regulējums saimnieciskajai darbībai neietver domu, ka saimnieciskās darbības veicējs savu nodokļu samazināšanas nolūkā varētu norakstīt izdevumos visus savas ģimenes tēriņus. Proti, Jūs nevarat norakstīt izdevumos maksājumus par dzīvokli, kurš nedz tiek īrēts/nomāts, nedz ir Jūsu īpašumā.

Likumā ir noteikts arī, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī – kuri saimnieciskās darbības izdevumu veidi izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā.

Kas attiecas uz kapitāla pieauguma nodokli, pārdodot nekustamo īpašumu, nodoklis jāmaksā no pārdošanas ienākuma un iegādes vērtības starpības. Ir vairāki gadījumi, kad nodoklis nav jāmaksā, tajā skaitā, ja nekustamais īpašums piederējis vairāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus bijusi nodokļu maksātāja (īpašnieka, ienākuma guvēja) deklarētā dzīvesvieta.

Nosakot, vai nekustamais īpašums nodokļa maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā.

Ienākuma gūšanu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Ja nekustamo īpašumu atsavināšanas dienā izmanto kā saimnieciskās darbības pamatlīdzekli, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.

Par nodokļa piemērošanu, pārdodot nekustamo īpašumu, kā arī par saimnieciskās darbības nodokļiem ir jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā. Informatīvais tālrunis 67120000. Kontaktinformācija VID mājaslapas www.vid.gov.lv sadaļā Kontakti.