Paziņošanas likumā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka dokumenta saturs ir personai zināms, ja iestāde to paziņojusi likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 41. pantam procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Saskaņā ar minētā likuma 44. pantu tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Savukārt saskaņā ar 46. pantu nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

Ja procesuālais termiņš ir nokavēts, katrā konkrētā gadījumā ir jānoskaidro, vai ir konstatējami objektīvi pamatoti izņēmuma gadījumi jeb no personas gribas un rīcības neatkarīgi apstākļi, kas traucēja izpildīt darbību likumā noteiktajā termiņā, jo formālais pamats jautājuma izskatīšanai par procesuālā termiņa atjaunošanu ir attiecīgs procesa dalībnieka rakstveida motivēts lūgums, savukārt faktiskais termiņa atjaunošanas pamats ir nokavējumu attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no nokavējušā procesa dalībnieka gribas un rīcības. Proti, šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa dalībnieka (Augstākās tiesas 2006. gada 10. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-563, 7. punkts; 2007. gada 22. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-650/2007, 11. punkts).

Administratīvajās tiesās izveidojusies konsekventa prakse gan attiecībā uz iemesliem, kas ir uzskatāmi par attaisnojošiem procesuālā termiņa atjaunošanai, gan arī attiecībā uz tādiem iemesliem, kas nevar būt par pamatu nokavētā termiņa atjaunošanai. Par apstākļiem, kas ir neatkarīgi no procesa dalībnieka gribas un rīcības un tiek uzskatīti par attaisnojošiem, atzīstami:

• trešo personu, sevišķi valsts iestāžu, rīcība, kas bijusi par iemeslu termiņa nokavējumam;
• pasta kļūda, ja vien to iespējams pierādīt;
• atsevišķos gadījumos arī personas veselības stāvoklis;
• tiesas pieļauta kļūda.

Savukārt apstākļi, ko administratīvās tiesas atzīst par neattaisnojošiem procesuālā termiņa kavējumam, ir šādi:

• tiesību normu nezināšana;
• personas pienākuma būt sasniedzamai viņas norādītajā dzīvesvietā nepildīšana un korespondences (sūtījumu) nesaņemšana, ja vien persona spēj minēt ticamus iemeslus, kas ir objektīvi, no personas neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ tai būtu bijis liegts saņemt likumā noteiktajā kārtībā nosūtīto korespondenci, nevis jebkuri apstākļi, kuri apliecina adresāta prombūtni;
• vēršanās citā institūcijā, kas uzskatāma par papildiespēju;
• pierādījumu vākšana;
• pašas personas bezdarbība u. c.

Tā kā termiņa nokavējuma iemesli pilnībā var būt zināmi tikai pašam nokavējušajam procesa dalībniekam, viņa pienākums, iesniedzot lūgumu par termiņa atjaunošanu, ir norādīt uz termiņa nokavējuma iemesliem.

Aprakstītajā jautājumā, ja ir aizdomas par pasta kļūdu, tās esamība ir jāpierāda pašam procesa dalībniekam – saņemot atbilstošu izziņu no pasta vai, piemēram, policijas, ja ir ziņots par pastkastīšu uzlaušanu.