Atbilstoši Civillikuma 177. panta pirmajai daļai bērns atrodas vecāku aizgādībā līdz pilngadības sasniegšanai. Tāpēc no dienas, kad bērns ir sasniedzis pilngadību, māte zaudē tiesības saņemt bērna uzturam paredzētos līdzekļus un izbeidzas tēva pienākums maksāt tos pilngadīga bērna mātei, ja vien šo pienākumu nav noteikusi tiesa un tiesas spriedums nav apstrīdēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to, lai sniegtu precīzu atbildi uz šo jautājumu, nepieciešams zināt, vai uzturlīdzekļi tiek maksāti brīvprātīgi vai pamatojoties uz tiesas spriedumu un kas tādā gadījumā ir noteikts tiesas sprieduma nolemjošajā daļā. Dažkārt mēdz būt tā, ka uzturlīdzekļi tiek piedzīti par labu mātei līdz laikam, kad bērns pats par sevi gādā, proti, arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk par 24 gadu vecumu. Šāda veida spriedumu gan bērna tēvs, gan 18 gadu vecumu sasniegušais bērns var tiesā apstrīdēt un lūgt noteikt kārtību, ka uzturlīdzekļi turpmāk maksājami, pārskaitot uz bērna kontu.