Savā jautājumā lasītājs nav norādījis, vai dēls piedzima savu vecāku laulības laikā, vai arī vecākiem neesot laulībā. Šim faktam ir būtiska nozīmē, jo pirmajā gadījumā, ja vecāki ir laulībā, tad bērna paternitāte tiek noteikta paternitātes prezumpcijas veidā, bet otrajā gadījumā, ja vecāki nav laulībā, tad bērna paternitāte tiek atzīta labprātīgi. Tā kā, visdrīzāk, no uzdotā jautājuma var saprast, ka bērns piedzima, vecākiem esot savstarpējā laulībā, tad turpmākā atbilde tiek sniegta tieši par šādu situāciju.

Tātad, ja bērna tēvam ir radušās aizdomas, ka viņš nav bērna bioloģiskais tēvs, tad visiem trim kopā – tēvam, mātei un bērnam – ir iespējams labprātīgi iet uz ekspertīzes iestādi, lai veiktu DNS testu. Latvijā ir trīs iestādes, kur var veikt šādu testu, – SIA “Genera”, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Brīvprātīgas pārbaudes gadījumā šo testu iespējams veikt SIA “Genera”, un šobrīd cena par trīs personu pārbaudi ir EUR 390,00. Tomēr testa rezultāti nemainīs ierakstu bērna dzimšanas apliecībā. Šajā gadījumā vienīgā iespēja, kā mainīt tēva ierakstu bērna dzimšanas apliecībā, ir celt prasību tiesā, apstrīdot paternitātes prezumpciju un prasot atzīt, ka bērna tēvs nav bērna dzimšanas apliecībā ierakstītā persona. Tomēr Civillikuma 148. pantā ir noteikts, ka “paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi”. Tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja tiesa konstatē, ka bērns nav izcēlies no dzimšanas apliecībā norādītā tēva, tomēr tiesa var noraidīt prasību par paternitātes prezumpcijas apstrīdēšanu, ja tas varētu kaitēt bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi. Šis ir juridiski un saturiski ietilpīgs jēdziens, ko tiesa katrā reizē novērtē individuāli, ņemot vērā konkrētos ģimenes apstākļus un konkrēti iesaistītās personas.

Papildus tam Civillikuma 149. panta pirmajā daļā noteikts, ka paternitātes pieņēmumu dzimšanas apliecībā ierakstītais bērna tēvs (sākotnēji – bērna mātes vīrs) var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Te jāteic, ka ne vienmēr iespējams precīzi pateikt, ko nozīmē “uzzināt, ka bērns nav cēlies no viņa”. Vai šaubas var uzskatīt par līdzvērtīgām “uzzināšanai”? Cik pierādāmai jābūt šādai uzzināšanai? Uz to ne likumā, ne arī tiesu praksē nav dotas izsmeļošas atbildes. Prasības cēlājam – bērna tēvam – te nāktos detalizēti aprakstīt, kā tieši viņš uzzinājis, ka bērns nav cēlies no viņa. Piemēram, viņš izlasīja medicīniskās pārbaudes rezultātus un medicīnas skaidrojumus, kas viņam ļāva saprast, ka bērns ir pārāk atšķirīgs, lai būtu cēlies no viņa, vai arī viņam tika mutiski sniegtas ziņas par bērna izcelsmi. Katrā ziņā informācijas iegūšanas lauks nav ierobežots. Prasības pieteikumā tas precīzi jāapraksta, un arī tiesas sēdē būs jāsniedz atbildes uz tiesas jautājumiem par ziņu iegūšanas veidu.

Par prasības pieteikumu tiesā par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu ir jāmaksā valsts nodeva EUR 71,14. Prasība jāiesniedz būs rajona (pilsētas) tiesā pēc bērna mātes deklarētās dzīvesvietas. Kā prasītājs norādāms bērna tēvs, kā atbildētāja – bērna māte. Pats bērns tiesā nav pieaicināms. Tāpat nav jānorāda persona, kas varētu būt potenciālais bērna tēvs. Prasības pieteikumā ir ieteicams, bet nav obligāti, lūgt tiesu pieņemt lēmumu par bioloģiskās ekspertīzes veikšanu ar DNS metodi, lai noteiktu, vai bērna tēvs ir prasītājs.

Pēc tam, kad tiesa prasības pieteikumu būs saņēmusi, tā nosūtīs atbildētājai prasības pieteikumu, nosakot pienākumu iesniegt tiesā rakstiskus paskaidrojumus. Kad paskaidrojumi būs saņemti, tiesa noteiks tiesas sēdi, kurā kā pirmais tiks izlemts jautājums par bioloģiskās ekspertīzes ar DNS metodi veikšanu. Tiesa, ņemot vērā pušu viedokli, noteiks, kurš eksperts veiks šo ekspertīzi un kad pusēm kopā ar bērnu jāierodas uz ekspertīzes iestādi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 249.-1. panta otro daļu, ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

Pēc tam, kad ekspertīzes rezultāti tiesā ir iesniegti, tiesa turpina darbu un tiesas sēdē lemj par paternitātes pieņēmuma atzīšanu par spēkā neesošu vai arī prasības noraidīšanu. Šis tiesvedības process var būt sarežģīts, ņemot vērā nepieciešamību novērtēt bērna identitāti un stabilu ģimenes vidi.

Attiecībā uz otro jautājumu, vai iespējams atgūt no bērna mātes uzturlīdzekļu summu, ko bērna neīstais tēvs viņai samaksājis, šobrīd Latvijā šāda prasība nebūtu iespējama, jo bērna māte, atmaksājot tēvam uzturlīdzekļu naudu, finansiāli nonāktu ļoti sliktā stāvoklī, kas tādējādi pasliktinātu arī bērna finansiālo stāvokli.