Civillikuma 3. pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tā kā minētā faktiskā situācija attiecas uz laiku pirms Civillikuma atjaunošanas, jāņem vērā likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 10. panta otrajā daļā noteiktais, ka Civillikuma noteikumi par bērna paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesā attiecas arī uz bērniem, kuru dzimšana jau reģistrēta pirms 1993. gada 1. septembra. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā šajā gadījumā būtu jāpiemēro Civillikumā ietvertās tiesību normas, kas regulē paternitātes noteikšanu.

Civillikuma 158. panta otrajā daļā noteikts – ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu. Vienlaikus no Civilprocesa likuma 249.² panta izriet – ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā. Paternitātes fakta konstatācija 249.² pantā norādītajā gadījumā atzīstama par fizisko personu radniecības fakta konstatāciju (Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.¹ nodaļa). Sagatavoja autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 265 lpp.). Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, tad lietā atbildētāja, pret kuru celt prasību, nav un lietu prasības kārtībā izskatīt nevar (turpat, 90.lpp.), līdz ar to uz šādu gadījumu attiecināma Civilprocesa likuma 37. nodaļa – Juridisko faktu konstatēšana. Ievērojot minēto, lai noteiktu paternitāti situācijā, ja persona, no kuras bērns ir cēlies, ir mirusi, tiesā ir iesniedzams pieteikums par juridiskā fakta – radniecības – konstatēšanu. Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka pieteicējam pieteikumā jānorāda nolūks, kādam paternitātes fakts konstatējams. Tas ir būtiski arī tāpēc, ka tiesai uz sēdi jāuzaicina visas ieinteresētās personas.

Ja ieraksts par personas tēvu dzimšanas apliecībā jau ir, tad pēc vispārīgā regulējuma, ņemot vērā, ka paternitāti nevar noteikt, ja bērna dzimšanas reģistrā jau ir ieraksts par bērna tēvu, pieteikumā par juridiskā fakta konstatēšanu var iekļaut arī lūgumu par paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr no aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem ir iespējams izdarīt pieņēmumu, ka konkrētajā situācijā būtu piemērojams speciālais regulējums par fiktīvā ieraksta par bērna tēvu dzēšanu. Proti, Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu papildināšanu Latvijas Republikā noteic Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem". Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 37. panta pirmās daļas trešais punkts paredz, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja svītrots ieraksts par tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzētajā kārtībā. Latvijas PSR laulības un ģimenes kodeksa 58. pants (redakcijā līdz 1985. gada 1. janvārim) nosaka – ja bērns piedzimis mātei, kas nav laulībā, un ja nav vecāku kopēja pieteikuma vai tiesas sprieduma par paternitātes noteikšanu, ierakstu par bērna tēvu dzimšanas aktu ierakstu grāmatā izdara ar mātes uzvārdu; bērna tēva vārdu un tēvvārdu ieraksta pēc viņas norādījuma. Ieraksts par bērna tēvu saskaņā ar šo pantu ir fiktīvs un tā nolūks ir ārēji neparādīt, ka attiecīgam pilsonim tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā (Latvijas PSR laulības un ģimenes kodeksa komentāri).

Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" 134.2. apakšpunktā noteikts, ka, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstu papildina, ja svītro fiktīvo ierakstu par tēvu (ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā noteiktajā kārtībā, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu un tautību un bērna tēva vārdu un tēvvārdu pēc mātes norādījuma).

Ņemot vērā minēto, ja bērna dzimšanas reģistrā veikts fiktīvs ieraksts par bērna tēvu saskaņā ar LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzēto kārtību, personai nepieciešams vērsties dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu par reģistra ieraksta papildināšanu, savukārt pēc tam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzams pieteikums tiesā par paternitātes fakta konstatēšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, kur iesniedzams prasības pieteikums un cik tas varētu izmaksāt, norādām, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 290. pantu pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu iesniedz tiesai pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas ceturto punktu, iesniedzot pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā par prasību, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, maksājama valsts nodeva 71,14 eiro apmērā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka papildus minētajam var rasties izdevumi, kas noteikti Civilprocesa likuma 4. nodaļā, piemēram, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi vai ar lietas vešanu saistītie izdevumi, taču šo izdevumu apmēru ir grūti prognozēt.