Ja bērna dzimšanas reģistrā persona ir norādīta kā bērna tēvs, tai ir pienākums uzturēt bērnu un līdz ar to arī nodrošināt uzturlīdzekļus bērna uzturam neatkarīgi no tā, vai bērns ir cēlies no viņa.

Civillikums paredz bērna tēvam iespēju apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Taču būtiski atzīmēt, ka pat gadījumā, ja paternitāte tiek apstrīdēta tiesā un ar tiesas spriedumu tiek atzīts, ka konkrētā persona nav bērna tēvs, tai tomēr ir pienākums atmaksāt parādu, kas izveidojies līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Proti, līdz brīdim, kad bērna dzimšanas reģistrā tiek dzēsts ieraksts par konkrēto personu kā bērna tēvu, viņam tomēr ir bijis likumisks pienākums uzturēt bērnu, bet, ja šis pienākums netiek pildīts, rodas uzturlīdzekļu parāds. Šāds likumdevēja regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu personas, šajā gadījumā – bērnus, kas tiek uzskatīti par sociāli vājākiem un tādiem, kam papildus nepieciešama īpaša tiesiskā aizsardzība, lai nodrošinātu nepieciešamos iztikas līdzekļus.

Līdz ar to arī, ja parādnieka vietā izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un ar tiesas spriedumu tiktu atzīta prasība par paternitātes apstrīdēšanu, parādnieks netiktu atbrīvots no pienākuma atmaksāt parādu Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kas izveidojies līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Uzturlīdzekļu parāds būs jāsedz pilnā apmērā, veicot maksājumus tā zvērinātā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu.

Papildus informējam, ka Civillikuma 188. pants paredz bērna pienākumu vajadzības gadījumā uzturēt vecākus, izņemot gadījumus, ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus. Šis pienākums uz bērniem vairs neattiecas, ja paternitāte tiek apstrīdēta.