Jautājumā nav norādīts, vai uzturlīdzekļu maksājumus veic viens no bērna vecākiem pats vai uzturlīdzekļus vecāka vietā izmaksā valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 179. panta otrajai daļai pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Neatkarīgi no bērna dzīvesvietas valsts vecākam saglabājas pienākums nodrošināt savu bērnu un jāturpina maksāt uzturlīdzekļus.

Citādi ir, ja uzturlīdzekļus vecāka vietā izmaksā valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmajai daļai viens no obligātiem priekšnoteikumiem, lai varētu saņemt uzturlīdzekļus no valsts, ir – iesniedzējam un bērnam ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā. Šī likuma 14. panta pirmās daļas 12. punkts paredz izbeigt uzturlīdzekļu izmaksu, ja iesniedzējam un bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā. Savukārt Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrā daļa noteic, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura ārpus Latvijas uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas jaunās dzīvesvietas adresi ārvalstīs. 

Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļus no fonda neizmaksā, ja iesniedzējs pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Vēršam uzmanību, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17.panta pirmā daļa paredz personas, kura saņem uzturlīdzekļus no fonda, pienākumu informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņas tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot fonda administrācijai attiecīgu iesniegumu. Gadījumā, ja fonda administrācija konstatē, ka uzturlīdzekļi izmaksāti nepamatoti, tā lemj par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu un likumisko procentu par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām piedziņu no iesniedzēja.