Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveiki! Uz piederošā zemes gabala atrodas citai personai piederoša ēka. Ēkas īpašniece šo ēku pēc būtības pārdod, tomēr darījums, iespējams, tiks formēts nevis kā pirkuma un pārdevuma darījums, bet citādas formas darījums, piemēram, dāvinājums, tā rezultātā man var nebūt iespējas izmantot man likumiski noteiktās pirmpirkuma tiesības. Par šādu iespējamo krāpniecību liecina fakts, ka trešā puse (potenciālā pircēja pārstāvis) ir nomaksājusi ēkas īpašnieces parādu, kas ir izveidojies zemes piespiedu nomas rezultātā. Papildus ēkas pārdevējai ir sociāli maznodrošinātas personas statuss, kas liedz gūt ienākumus, kas pārsniedz noteiktu apmēru. Ir arī telefona sarunas ieraksts, kur ēkas īpašniece apgalvo, ka ēku faktiski jau ir pārdevusi. Tā rezultātā ir redzamas pazīmes par faktisku darījuma esamību, jo ēkas īpašniece apgalvo, ka ēku ir pārdevusi, bet potenciālā ēkas pircēja pārstāvji ir veikuši maksājumu ēkas īpašnieces vārdā – norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī konkrētu maksājuma mērķi, par ko tiek veikts maksājums. Kā rīkoties, un kādas preventīvas darbības ir iespējams veikt šādā situācijā? Kādās valsts pārvaldes iestādēs vērsties? Paldies!
No Jūsu aprakstītās situācijas saprotu, ka nekustamā īpašuma darījums vēl nav noslēgts, ir tikai Jūsu pieņēmums, ka ēkas īpašniece noslēgs simulatīvu dāvinājuma, nevis pirkuma līgumu. Jūsu norādītais fakts, ka ir veikta zemes nomas parāda samaksa vēl nenorāda uz konkrēta darījuma noslēgšanu, jo ēku īpašniece un potenciālais ieguvējs ir tiesīgi vienoties jau pirms darījuma noslēgšanas, ka tiesību ieguvējs īpašnieka vietā nomaksās parādu un/vai citus maksājumus. Jāatzīmē, ka tikmēr, kamēr darījums nav noslēgts, Jūs nevarat uz subjektīva pieņēmuma pamata, ka pirkuma līguma vietā tiks noslēgts simulatīvs dāvinājuma līgums, veikt kādas preventīvas darbības.
Protams, jāņem vērā, ka Civillikuma 1439. pants nosaka, ka tad, ja “darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad pirmais ir spēkā, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu, bet otrs, tikai izskata pēc noslēgtais darījums, paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai spēkā”.
Šādu darījumu mērķis ir apslēpt kādu citu tiesisko darījumu, ko patiesībā darījuma dalībnieki ir gribējuši, aiz cita darījuma “izkārtnes” nolūkā slēpt patieso darījumu no trešajām personām, piemēram, pirkuma līguma vietā formāli noformējot dāvinājuma līgumu, lai apietu pirmpirkuma tiesības. Līdz ar to gadījumā, ja tiks noslēgts simulatīvs dāvinājuma līgums, Jums kā zemes īpašniekam ir tiesības celt tiesā prasību, lūdzot tiesu atzīt noslēgto dāvinājuma līgumu par simulatīvu, atzīstot, ka faktiski noslēgts pirkuma darījums, un atzīt Jums izpirkuma tiesības uz ēkām, kas atrodas uz Jums piederošā zemes gabala.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
