Kreditoru prasījumu pret patērētājiem regulē Komerclikuma D daļas 406. pants, kas nosaka, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Proti, ja bankas klients ir bankai parādā piemēram 100 eiro, tad gadījumā, ja šis klients trīs gadus no kredīta atmaksas pienākuma brīža nav veicis nevienu maksājumu vai sazinājies ar banku saistībā ar parādu vai banka nav veikusi nekādas parāda piedziņas darbības, tad saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406. pantu par šādu parādu bankai nav tiesības celt prasību tiesā. Banka ir tiesīga pati veikt kādas piedziņas darbības (ārpus tiesas), lai aizstāvētu savas intereses, bet gadījumā, ja parādnieks atsaucas uz noilgumu, tad bankai ir pienākums šo bankas klienta parādu norakstīt zaudējumos.

Turpretī patērētāju prasījumus pret kreditoru regulē Civillikuma 1895. pants, kas nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Proti, ja bankas klients uzskata, ka viņa intereses ir aizskartas, tas ir tiesīgs pat no visu savu kredītsaistību nomaksas dienas 10 gadus celt prasību tiesā pret banku saistībā gan ar materiāliem, gan morāliem zaudējumiem vai prasījumiem. Piemēram, bankas klients uzskata, ka pirms deviņiem gadiem, kad tam bija aizdevums bankā, ko klients ir godīgi atmaksājis, tas ir ticis maldināts no bankas puses un klientam ir piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi, klients ir tiesīgs celt prasību tiesā un prasīt, lai banka tam atlīdzina nodarītos zaudējumus.

Tomēr gadījumā, ja kreditors ir atgādinājis par parādu (CL 1905. pants), noilguma tecējums tiek pārtraukts un no atgādinājuma brīža noilguma termiņš sāk skaitīties no jauna.

Normatīvie akti neregulē, kādā veidā tieši kreditoram ir parādniekam jāatgādina par parāda esamību, vienlaikus kreditoram ir jāvar pierādīt, ka to ir darījis.

Tāpat nav noteiktas prasības, kādai informācijai ir jābūt norādītai atgādinājumā. Tas nozīmē, ka reklāmas materiāla nosūtīšanu parādniekam nevar uzskatīt par atgādinājumu, bet brīdinājuma vēstuli par nenokārtotām saistībām par atgādinājumu var uzskatīt.