Erotiski drastiskā poēma, kas līdz šim nav publicēta pilnā apjomā, tapusi 20. gadsimta 40. gados un turpmākajās desmitgadēs epizodiski cirkulējusi neformālā vidē gan mutvārdos, gan rokrakstos. 2005. gadā par poēmas autoru sevi nosauca satīriskās dzejas autors Valdis Artavs, publicējot īsu fragmentu no tās cenzētā versijā laikraksta Saskarsme 2005. gada 20. jūnija numurā.
LKA īstenotajā pētījumā tiek apkopota informācija par pašizdevumiem un literāriem darbiem, kas publicēti anonīmi vai ar pseidonīmiem. Pētnieki meklē cilvēkus, kuri padomju laikā vai vēlāk ir lasījuši, dzirdējuši vai citādi saskārušies ar Valda Artava poēmu vai tās variantiem.
Atsaucīgie lasītāji aicināti aizpildīt īsu tiešsaistes anketu: https://ej.uz/neratna-poema.
Pētījumam noderīga ir informācija par laiku un vietu, kur poēma lasīta vai dzirdēta, kā arī jebkuras ar to saistītas atmiņas. Īpaši nozīmīgas ir ziņas par dažādām poēmas autorības versijām, tās izplatīšanās vidi un situācijām, piemēram, studentu atpūtas pasākumiem vai dzejnieku un mākslinieku bohēmu. Pētniekus interesē arī formāti, kādos poēma izplatījusies, un citas vēsturiskas detaļas, kas palīdzētu papildināt priekšstatu par padomju varai neērto latviešu literatūru un tās neformālo apriti.
Aptaujā iegūtā informācija būs anonīma un tiks publicēta tikai apkopotā veidā.
Pētījums tiek veikts Latvijas Kultūras akadēmijas finansētā projekta “Literārās maldināšanas gadījumi latviešu literatūrā un tulkojumos” ietvaros, kura vadītājs ir Ivars Šteinbergs.
Aptauja un sabiedrības iesaiste tiek īstenota projektā “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).
