“Šī ir augsta līmeņa starptautiska konference, kas Rīgā pulcēs pētniekus no vairākām Eiropas valstīm, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumiem par to, kā veidojušās cilvēku kopienas, kā tās mainījušās un kā cilvēku savstarpējās saites, pārvietošanās, valoda un kultūra ietekmējusi mūsu reģiona vēsturi. Muzejam ir būtiski šādu sarunu veidot tieši Rīgas pilī – vietā, kur sabiedrībai stāstām par Latvijas vēsturi, vienlaikus veidojot telpu arī starptautiskai zinātniskai sadarbībai. Šī konference ļauj muzejam būt ne tikai vietai, kur glabājam un skaidrojam vēstures liecības, bet arī vietai, kur par pagātni tiek radītas jaunas zināšanas un diskutēts par aktuālākajiem pētījumiem,” norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Dr. hist. Toms Ķikuts.
Konferences programmu bagātinās īpaši uzaicinātu starptautiski atzītu pētnieku priekšlasījumi. Tās starpdisciplinārais raksturs apvienos arheoloģijas, vēstures, valodniecības, ģenētikas un citu zinātņu atziņas, ļaujot aplūkot cilvēku kopienu veidošanos, attīstību un pārmaiņas no aizvēstures līdz mūsdienām, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas un plašāka Baltijas jūras reģiona vēsturei. Būtiska konferences iezīme būs arī jaunāko pētniecības metožu un to sniegto iespēju izmantošana pagātnes izzināšanā.
Šī gada konferences programmā ar priekšlasījumiem uzstāsies 25 pētnieki, kuri pārstāv pētniecības institūcijas astoņās Eiropas valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, Vācijā un Ungārijā. Īpaši nozīmīga būs trīs starptautiski atzītu galveno referentu dalība – Dr. Volkers Hilbergs (Vācija) pievērsīsies Skandināvijas ietekmei uz Austrumbaltijas sabiedrībām vēlajā dzelzs laikmetā, prof. Tivadars Vida (Ungārija) iepazīstinās ar jaunākajām arheoģenētikas atziņām par kopienu veidošanos, savukārt prof. Valters Langs (Igaunija) aplūkos Austrumbaltijas etnolingvistisko ainavu un Baltijas somu un baltu kopienu veidošanos. Šo pētnieku dalība konferencē Rīgā apliecina tās starptautisko mērogu un nozīmi Baltijas jūtas reģiona pagātnes izpētē.
Kopumā konferences divās dienās paredzētas septiņas zinātniskās sesijas. Pirmajā sesijā tiks aplūkoti kontakti starp vikingu laikmeta Skandināviju un Austrumbaltiju, īpašu uzmanību pievēršot Daugavas ūdensceļam kā nozīmīgam mijiedarbības maršrutam, kas savienoja dažādas kopienas, teritorijas un kultūras tradīcijas. Otrajā sesijā tiks runāts par Austrumbaltijas iedzīvotāju vēsturi un kopienu ģenētisko izcelsmi, sākot no akmens laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam. Trešā sesija būs veltīta materiālās kultūras lomai kontaktu veidošanā un kultūru mijiedarbibai neolīta laikmeta Austrumbaltijā un Ziemeļeiropā 4. un 3. gadu tūkstotī p. Kr., pievēršoties izejmateriālu, priekšmetu, tehnoloģiju un ideju apritei, kā arī cilvēku un kopienu mobilitātei.
Konferences otrās dienas ceturtajā sesijā tiks aplūkoti kontakti un mijiedarbība starp baltu un somugru kopienām Austrumbaltijā no bronzas laikmeta līdz viduslaikiem. Izmantojot valodniecības, senās DNS un arheoloģijas atziņas, tiks analizēta iedzīvotāju pārvietošanās, kultūras kontakti un baltu un somugru kopienu veidošanās un pārmaiņas.
Piektajā sesijā tiks aplūkota kopienu organizācija un ikdienas dzīve Latvijas teritorijā vēlajā aizvēsturē, analizējot, kā politiskā un ekonomiskā vara veidoja kopienas un kā lauksaimniecības prakse un pārtikas resursi ietekmēja sociālo dzīvi un kultūras attīstību laikposmā no vēlā bronzas laikmeta līdz viduslaikiem. Sestajā sesijā tiks iztirzāti amatniecības, materiālās kultūras un sociālās identitātes aspekti Rietumbaltijas kopienās romiešu un tautu staigāšanas laikmetā. Savukārt noslēguma sesijā tiks izceltas kopienas dzīves nemateriālās dimensijas Baltijas reģionā, izzinot, kā kultūras prakses un zināšanu sistēmas tika nodotas tālāk un kā tās ietekmēja kolektīvās identitātes un tradīciju, kā arī attiecību veidošanu starp cilvēkiem, vietām un pagātni.
Konferences pirmās dienas noslēgumā notiks īpaša diskusija “Pagātnes nākotne: jauni jautājumi, jaunas metodes, jaunas kopienas”, kurā starptautiski atzīti pētnieki diskutēs par to, kā ar jaunākajām pētniecības metodēm un starpdisciplināru pieeju iespējams pārvērtēt reiz jau atbildētus jautājumus un ar mūsdienu skatu uzlūkot aizvēsturi un cilvēku kopienu veidošanos.
Konference aizsāks starptautisku konferenču ciklu, kas četru gadu laikā pievērsīsies kopienai kā noturīgam un reizē mainīgam fenomenam vēstures ritējumā. Kopumā no 2026. līdz 2029. gadam iecerētas četras konferences: pirmā – par arheoloģiju un aizvēsturi; otrā – par viduslaikiem un agrajiem jaunajiem laikiem (13.–18. gs.); trešā – par modernizācijas un Latvijas valsts tapšanas laiku (19. gs.–1939. gads); ceturtā – par okupāciju un neatkarības atjaunošanas laiku (1940. gads–mūsdienas).
Cikla iecere ir cieši saistīta ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jauno ekspozīciju “Straumējot laiku”, kas cilvēku un kopienu vēsturi atklāj plašā vēsturiskā skatījumā. Ekspozīcija un konferenču cikls savstarpēji papildinās – muzeja ekspozīcija šo tematiku padara pieejamu plašai sabiedrībai, savukārt konferences rada iespēju par šiem jautājumiem diskutēt starptautiskā un akadēmiskā līmenī.
Abas dienas konference noritēs no plkst. 10.00 līdz 17.00. Darba valoda – angļu.
