“Trīsdesmit pieci gadi apliecina mūsu vienības spēju mainīties, mācīties un kļūt stiprākai. Taču Speciālo uzdevumu vienības spēks nav tikai ekipējumā, tehnoloģijās vai spējā darboties uz zemes, gaisā un ūdenī. Vienības pamats vienmēr ir bijis cilvēks – profesionāls, disciplinēts un uzticams komandas biedrs. Mēs cienām tos, kuri šo vienību veidojuši pirms mums, un apzināmies savu atbildību turpināt viņu iesākto, attīstot spējas, kas nepieciešamas Latvijas aizsardzībai šodien un nākotnē,” uzsver Speciālo uzdevumu vienības komandieris.
Speciālo uzdevumu vienības 35. gadadiena ir iespēja godināt karavīrus un darbiniekus, kuri vienību veidojuši kopš tās dibināšanas, dienējuši tajā dažādos Latvijas valsts attīstības posmos un devuši ieguldījumu speciālo operāciju spēju attīstībā. Vienlaikus jubileja ir arī atskaites punkts turpmākajai attīstībai.
35 gadu laikā būtiski mainījusies gan drošības vide, gan tehnoloģijas un uzdevumu izpildes veidi. Līdz ar šīm pārmaiņām attīstās arī speciālo operāciju spēki – tiek pilnveidotas spējas, ieviestas jaunas tehnoloģijas un bezpilota sistēmas, kā arī stiprināta sadarbība ar sabiedrotajiem un Latvijas drošības institūcijām. Mūsdienu kaujas laukā arvien lielāka nozīme ir spējai efektīvi izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, vienlaikus saglabājot cilvēku kā vienības spēju pamatu. Speciālo uzdevumu vienību veido dažādu jomu profesionāļi – kaujinieki, izlūki, kaujas mediķi, sakaru un informācijas tehnoloģiju speciālisti, bezpilota sistēmu operatori, tehniķi, plānotāji, loģistikas un citu jomu speciālisti. Tehnoloģijām un uzdevumu izpildes veidiem mainoties, nemainīgs paliek vienības darbības pamats – augsta profesionālā sagatavotība, spēja pielāgoties, savstarpēja uzticēšanās un gatavība izpildīt uzticēto uzdevumu.
Speciālo operāciju spēku būtība ir spēja pielāgoties situācijai un efektīvi darboties vidē, kas nepieciešama konkrētā uzdevuma izpildei. Tādēļ Speciālo uzdevumu vienība attīsta spējas uz sauszemes, gaisā un ūdenī, savstarpēji integrējot dažādas specializācijas, tehnoloģijas un sadarbību ar citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām un partneriem.
Sauszemes operācijās būtiska nozīme ir ne tikai kaujas apakšvienību sagatavotībai, bet arī mediķu, sakaru speciālistu, izlūku, bezpilota sistēmu operatoru un citu speciālistu profesionālajām prasmēm. Speciālo uzdevumu vienības spējas balstās komandas darbā, kur katra specializācija papildina kopējās spējas un sniedz ieguldījumu sekmīgā uzdevuma izpildē.
Gaisa vide nodrošina mobilitāti un iespēju sasniegt uzdevuma izpildes rajonus dažādos apstākļos. Speciālo uzdevumu vienības karavīri regulāri trenējas sadarbībā ar aviācijas vienībām, pilnveido izpletņlēkšanas un helikopteru izmantošanas prasmes, kā arī integrē bezpilota sistēmas izlūkošanai, situācijas izpratnes veidošanai un uzdevumu izpildes atbalstam.
Savukārt darbība ūdenī un piekrastes vidē prasa specifisku sagatavotību, izturību un spēju veikt uzdevumus paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos. Speciālo uzdevumu vienības karavīri, tostarp kaujas peldētāji, pilnveido prasmes uzdevumu izpildei ūdenī un piekrastē, kā arī pārejai starp ūdens un sauszemes operāciju vidi.
Spējas darboties uz sauszemes, gaisā un ūdenī ir savstarpēji papildinošas un veido vienotu speciālo operāciju spēju kopumu. Tas ļauj atbilstoši uzdevumam izvēlēties piemērotāko darbības veidu un nepieciešamības gadījumā vienā operācijā apvienot vairākas darbības vides.
Vienības attīstībā būtiska nozīme ir arī sadarbībai – Speciālo uzdevumu vienība regulāri trenējas kopā ar sabiedrotajiem, pilnveidojot savietojamību un pārņemot pieredzi, kas nepieciešama darbībai mūsdienu drošības vidē. Vienlaikus tiek stiprināta starpinstitucionālā sadarbība ar Latvijas drošības un tiesībaizsardzības institūcijām, tostarp Valsts policijas pretterorisma vienību “OMEGA” un Valsts robežsardzes speciālo operāciju dienestu “SIGMA”. Šāda sadarbība ļauj attīstīt ne tikai atsevišķu vienību spējas, bet arī valsts kopējo gatavību reaģēt uz sarežģītiem militāriem, hibrīdiem un drošības apdraudējumiem.
Speciālo uzdevumu vienības attīstība turpinās arī šodien. 2025. gadā Speciālo uzdevumu vienībā tika uzsākta reindžeru apakšvienības izveide, paplašinot speciālo operāciju spēju attīstību un Nacionālo bruņoto spēku iespējas reaģēt uz mainīgās drošības vides izaicinājumiem.
Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši organizēta, ekipēta un apmācīta Nacionālo bruņoto spēku vienība speciālo operāciju veikšanai. Dibināta 1991. gada 19. septembrī kā Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienesta Speciālās nozīmes bataljons. Kopš vienības dibināšanas tā attīstījusies līdz ar Latvijas aizsardzības sistēmu, uzkrājot pieredzi gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē, veidojot ciešu sadarbību ar sabiedroto valstu speciālo operāciju spēkiem. Kopš 2017. gada Speciālo uzdevumu vienība ir Speciālo operāciju pavēlniecības sastāvā. Vienības devīze ir “Drošais uzvar”, simbolizējot pārliecību par savām spējām un saviem cīņu biedriem.
