Līdz šim VUGD apakšvienību ierašanās laiks notikuma vietā bija sasaistīts galvenokārt ar to, vai konkrētajā valstspilsētā, pilsētā vai ciemā atrodas VUGD daļa vai postenis. Vietās, kur atradās VUGD daļa vai postenis, bija noteikts astoņu minūšu ierašanās laiks, bet pārējās teritorijās – 23 minūtes.
Jaunā kārtība šo pieeju maina – turpmāk par pamatu tiks ņemti faktiskie ugunsdrošības un civilās aizsardzības riski konkrētajā teritorijā. Tas nozīmē, ka VUGD resursu plānošana būs balstīta nevis tikai administratīvajās robežās vai vēsturiski izveidotajā daļu un posteņu izvietojumā, bet tajā, kur un kādi apdraudējumi pastāv un kādas reaģēšanas spējas konkrētajā teritorijā ir nepieciešamas.
“Iedzīvotājiem jābūt pārliecībai, ka ārkārtas situācijā palīdzība būs pieejama ātri un neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vietā tā nepieciešama. Tāpēc VUGD reaģēšanas spējas turpmāk plānosim, balstoties uz reālajiem riskiem konkrētajā teritorijā, nevis tikai vēsturiski izveidoto struktūrvienību izvietojumu. Tas ļaus mērķtiecīgāk izmantot dienesta resursus un stiprināt reaģēšanas spējas vietās, kur tās ir visvairāk nepieciešamas,” uzsver iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.
Pieņemtās izmaiņas maina tikai pieeju plānošanā. Iedzīvotājiem tas nenozīmē, ka VUGD uz izsaukumiem reaģēs citādi vai ka palīdzība kļūs mazāk pieejama. VUGD pakalpojumu pieejamība tiks saglabāta līdzšinējā apjomā un kvalitātē, saglabājot vidējo ierašanās laiku notikuma vietā – 15 minūtes.
Arī turpmāk pēc ziņojuma saņemšanas uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, uz notikuma vietu tiks nosūtīta brīvā VUGD apakšvienība, kas tajā brīdī atrodas vistuvāk notikuma vietai. Tā ne vienmēr būs ekipāža no ģeogrāfiski tuvākās VUGD daļas vai posteņa – tuvāk var atrasties, piemēram, ekipāža, kas atgriežas no cita izsaukuma vai piedalās mācībās. Šāds princips jau tiek izmantots praksē, bet tagad tas ir skaidri nostiprināts arī noteikumos.
Savukārt, ja vienlaikus būs saņemti vairāki izsaukumi, vispirms resursi tiks novirzīti uz notikumiem, kuros ir lielāks apdraudējums cilvēku veselībai vai dzīvībai. Uz pārējiem notikumiem tiks nosūtītas nākamās tuvākās pieejamās apakšvienības.
Līdz ar jauno noteikumu pieņemšanu būtiskākā izmaiņa ir iespēja VUGD savas reaģēšanas spējas plānot, balstoties uz vienotiem datiem par riskiem visā Latvijas teritorijā. Risku kartēšana ļaus izvērtēt, kurās teritorijās ir augstāks ugunsdrošības un civilās aizsardzības risks un attiecīgi nepieciešamas lielākas vai ātrāk pieejamas reaģēšanas spējas.
Šāda pieeja dos pamatu arī turpmāk vērtēt VUGD resursu, apakšvienību, daļu un posteņu izvietojumu – nevis tikai pēc tā, kāda struktūra konkrētajā vietā ir izveidojusies līdz šim, bet pēc faktiskajiem riskiem un nepieciešamajām reaģēšanas spējām. Risku novērtējums ir saistīts arī ar pakāpenisku VUGD infrastruktūras un jaunu Katastrofu pārvaldības centru attīstību.
Vienlaikus ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, ja tas būs nepieciešams atbilstoši notikuma raksturam, VUGD arī turpmāk varēs iesaistīt citus dienestus un organizācijas, tostarp pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas, komercsabiedrību ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.
Tādējādi jaunā kārtība nemaina VUGD pienākumu reaģēt uz notikumiem, bet rada pamatu tam, lai reaģēšanas spējas visā Latvijā turpmāk varētu plānot mērķtiecīgāk – vairāk resursu un atbilstošas reaģēšanas spējas paredzot tur, kur, balstoties uz risku novērtējumu, tās ir visvairāk nepieciešamas.
