Informatīvais ziņojums sagatavots, izvērtējot pašvaldību un valsts iestāžu pieredzi visu kategoriju patvertņu projektu īstenošanā. Tas paredz risinājumus, lai mazinātu administratīvos šķēršļus, paātrinātu projektu īstenošanu un nodrošinātu vienotu pieeju patvertņu izbūvei un pielāgošanai, kā arī sniegtu metodisku atbalstu projektu īstenotājiem un paātrinātu patvertņu tīkla attīstību Latvijā.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai patvertņu izveide notiktu ātrāk un vienkāršāk. Līdzšinējā pieredze parādīja, ka atsevišķos gadījumos pat salīdzinoši nelieliem pielāgošanas darbiem tika piemērotas nesamērīgas prasības – tā vietā, lai nomainītu vadus vai apgaismojumu, bija jāizstrādā būvprojekts, jāpiesaista būvuzraugs un jāveic citas procedūras, kas sadārdzināja un aizkavēja darbus. Tāpēc esam pārskatījuši līdzšinējās procedūras, kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādāsim tipveida tehniskos risinājumus, paplašināsim attiecināmās izmaksas, paredzot arī inženiertehniskās konsultācijas, un virzīsim papildu 10 miljonus eiro ERAF finansējuma jaunu tipveida patvertņu izbūvei. Tas ļaus pašvaldībām un valsts iestādēm daudz ātrāk un efektīvāk attīstīt patvertņu tīklu,” uzsver iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.
Šobrīd patvertņu pielāgošana Latvijā tiek īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Programmai paredzēts vairāk nekā 26,1 miljons eiro finansējums, tai skaitā 22,2 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), lai līdz 2029. gada beigām civilās aizsardzības vajadzībām pielāgotu un aprīkotu vismaz 500 objektus.
Līdz šim apstiprināti 64 projekti, kuros paredzēta 509 objektu pielāgošana un aprīkošana patvertņu vajadzībām, tostarp 434 pašvaldību objektos. Vienlaikus projektu atlasē izveidojies 2,61 miljona eiro ERAF finansējuma atlikums, tādēļ plānots izsludināt papildu projektu uzsaukumu, kas ļaus īstenot vēl vismaz 65 III kategorijas patvertņu projektus.
Lai paātrinātu projektu īstenošanu, tiek pilnveidots arī praktiskais atbalsts projektu īstenotājiem.
Vienlaikus paredzēts veicināt rūpnieciski ražotu tipveida patvertņu izmantošanu. Šādas patvertnes iespējams izgatavot un uzstādīt ievērojami ātrāk nekā tradicionāli būvētas ēkas, turklāt to projektēšana un saskaņošana ir vienkāršāka, bet izmaksas – samērīgākas. Tāpēc tiek izstrādāta tipveida tehniskā specifikācija šo patvertņu ražošanai un uzstādīšanai.
Papildus minētajam Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam priekšlikumu iekļaut jaunu pasākumu “Valsts un pašvaldību iestāžu tipveida patvertņu izbūve”, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību iestādes ar tipveida patvertnēm, kas atbilst vienotām tehniskajām prasībām, paredzot pasākumam kopējo finansējumu 10 000 000 eiro apmērā (ERAF finansējums – 8 500 000 eiro, valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1 500 000 eiro). Finansējums ļautu izbūvēt desmit tipveida patvertnes vismaz piecās Latvijas administratīvajās teritorijās. Vienlaikus tiks izvērtēta iespēja vienkāršot teritorijas plānojuma prasības gadījumos, kad esošā apbūve apgrūtina atsevišķi stāvošu patvertņu izbūvi.
Lai paātrinātu patvertņu projektu īstenošanu, valdība uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) līdz 1. augustam organizēt semināru finansējuma saņēmējiem un būvvaldēm, kā arī nodrošināt metodoloģisko atbalstu projektu īstenošanā. CFLA koordinēs arī projektu īstenotāju jautājumu apkopošanu un atbilžu sagatavošanu, nepieciešamības gadījumā piesaistot citas kompetentās institūcijas.
Valdība arī uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar VUGD līdz 1. oktobrim izstrādāt tipveida tehnisko specifikāciju rūpnieciski ražotām patvertnēm, ietverot tajā optimālās prasības patvertņu rūpnieciskai ražošanai, piegādei un novietošanai.
Tāpat valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz 15. augustam izstrādāt uzskatāmu un viegli uztveramu vizuālo materiālu (veidni), veicinot labāku izpratni par piemērojamiem būvniecības veidiem un piemērojamo būvniecības procesu patvertņu ierīkošanā.
Savukārt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar VARAM līdz 1. decembrim uzdots izvērtēt nepieciešamību nepieciešamību grozīt normatīvo regulējumu teritorijas attīstības plānošanas jomā, paredzot tiesības atkāpties no teritorijas plānojuma prasībām, ja esošo apbūves struktūru zemes vienībā vai teritorijā atsevišķi stāvošās patvertnes būvniecība var būt neiespējama atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktiem rādītājiem.
